Astronomijas fani ilgi gaidīja šo brīdi – pirmās ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu uzņemtās bildes, kuras varam uzskatīt par jau pilnvērtīgu šī teleskopa iespēju paraugdemonstrējumu. Iepriekš arī tika publicēti vairāki attēli, bet tie tika uzņemti instrumentu izmēģināšanas un kalibrēšanas vajadzībām. Kopumā tiks publiskotas piecas bildes, taču pirmo nepilnu dienu pirms sākotnēji noliktā laika īpašā pasākumā publikai atklāja ASV prezidents Džo Baidens.

NASA skaidro, ka tik tālu Visumā cilvēce vēl nebija ieskatījusies. Savulaik par elpu aizraujošiem kadriem, kuros notverta gaisma, kas līdz mums nākusi miljardiem gadu, iepriecināja Habla kosmiskais teleskops ar "Hubble Deep Field" un "Ultra Deep Field" uzņēmumu sēriju. Nu stafeti pārņem Veba teleskops – pirmais attēls arī nosaukts par "Webb's First Deep Field". Tas ļauj mums ielūkoties miljardiem gadu senā pagātnē. Attēlā redzamā gaisma ir blāvas atmiņas no senām, senām galaktikām agrīnajā Visumā.

No publikas pirmās ar Vebu uzņemtās pilna krāsu spektra fotogrāfijas tika rūpīgi sargātas līdz publicēšanas brīdim. Tomēr dažiem veiksminiekiem no astronomu kopienas bija iespēja tās aplūkot jau iepriekš. "Tas, ko es redzēju, mani aizkustināja gan kā zinātnieku un inženieri, gan kā vienkārši cilvēku," 29. jūnijā notikušā preses konferencē atzina NASA vadītāja vietniece Pamela Melroja.
Līdz pārējo četru bilžu publiskošanai gan jāpagaida līdz sākotnēji noteiktajam laikam – otrdienas pulksten 17.30 pēc Latvijas laika. Pasākumu varēs vērot tiešraidē visos NASA kanālos.

Pirmajā publiskotajā bildē redzama masīva galaktiku kopa SMACS 0723 – tās kombinētā gravitācija ir tik iespaidīga, ka ļoti spēcīgi izliec laiktelpu un rada pamatīgu gravitācijas lēcas efektu un pamatīgi pastiprina gaismu, kas līdz mums nāk no vēl tālākām un senākām galaktikām aiz šīs kopas. Tāpēc arī galaktikas attēla centrālajā daļā izskatās izliektas.

Par gravitācijas lēcu efektiem "Campus" jau rakstīja pavisam nesen, kad lielisku rekordu uzstādīja Habla kosmiskais teleskops ar tālāko jebkad novēroto zvaigzni. Bez gravitācijas lēcas efekta zvaigznes "Earendel" ļoti blāvo gaismu teleskops diez vai būtu fiksējis. Arī runājot ar CERN strādājošo daļiņu fiziķi Kārli Dreimani par tumšo matēriju, tika pieminēts šis efekts.

Pētot tik senu gaismu, izstarotu no pašiem senākajiem agrīnā Visuma objektiem, kādu nu mums ļauj ieraudzīt Džeimsa Veba teleskops, astronomi arvien labāk un labāk izpratīs mūsu zināmā izplatījuma pirmsākumus un attīstību pirmajos gadu miljonos.

Otrdien vakarpusē arī gaidāmi gana iespaidīgi "fotomodeļi" – tā sauktais Stefana kvintets jeb piecu savstarpēji gravitacionāli saistītu galaktiku kopa, no kurām četras veido kompaktu galaktiku grupu. Krāšņu skatu sola arī "Carina" miglāja attēlu – tas ir gigantisks putekļu un gāzu mākonis apmēram 7600 gaismas gadu attālumā no Zemes un ir viens no spožākajiem un aktīvākajiem jaunu zvaigžņu veidošanās reģioniem, ko astornomi līdz šim atklājuši.

Foto: NASA, ESA, and the Hubble SM4 ERO Team

"Stefana kvinteta" bilde, kas uzņemta ar Habla kosmisko teleskopu. Līdz Veba versijai vēl nedaudz jāpagaida.

Ceturtā bilde būs pirmais pilna krāsu spektra atēls ar WASP-96b – tā ir milzīga citplanēta apmēram 1150 gaismas gadu attālumā no Zemes. WASP-96b ir interesanta ar to, ka atrodas ļoti tuvu savai zvaigznei un vienu pilnu apriņķojumu veic tikai 3,4 Zemes dienu laikā.

Pēdējais no pieciem attēliem, ko NASA solījusi publiskot, būs ar Dienvidu Gredzena miglāju. Tajā esošie putekļi ir bagāti ar smagiem elementiem, tostarp oglekli, un tāpēc astronomi uzskata, ka miglāja atliekas kādu dienu varētu būt dzimšanas vieta jaunām zvaigznēm un planētām.

Foto: Hubble Heritage Team (STScI/AURA/NASA/ESA)

Dienvidu Gredzena miglājs Habla teleskopa izpildījumā. Veba teleskops šo attēlu pacels jaunā kvalitātē.

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ir jaudīgākais šāda tipa teleskops. Projekts lolots ilgi un piedzīvojis daudzus šķēršļus – sākotnēji starts bija iecerēts jau 2007. gadā. Līdz tam bija jāgaida vēl 14 gadi. Pati ideja par kosmisko teleskopu, kas vērtos Visumā infrasarkanajā diapazonā, tapusi jau pirms aptuveni 30 gadiem – ap to laiku, kad kosmosā nogādāts nu jau leģendārais Habla kosmiskais teleskops, kas galvenokārt veic novērojumus redzamās gaismas un daļēji arī ultravioletajā diapazonā.

Sākotnēji bija plānots, ka šādam infrasarkanās gaismas teleskopam jātop aptuveni desmitgades laikā un jāizmaksā ap pusmiljardu dolāru. Taču, kā vienmēr, viena lieta ir vīzijas, ieceres un plāni, pavisam cita – īstenošana. Realitātē no pirmajām idejas skicēm līdz teleskopam, kas "uzsēdināts" nesējraķetes galā un gatavs doties pildīt savu uzdevumu, pagājušas trīs desmitgades, bet izmaksas laika gaitā uzauga līdz 10 miljardiem dolāru. Taču vairumam astronomijas aprindās nav šaubu – tas bija tā vērts. Kādreizējā NASA administratora Džeimsa Veba vārdā nosauktais teleskops spēs to, ko iepriekš nav spējis neviens no citiem lielajiem kosmiskajiem teleskopiem – tas faktiski mums pavērs logu uz Visuma pagātni.

Arī 2003. gadā palaistais Spicera kosmiskais teleskops uztvēra infrasarkano starojumu. Tas ir siltumstarojums, tāpēc – jo tālāk šāds teleskops no siltuma, jo labāk. Pretējā gadījumā teleskopa jutīgos sensorus pārsātinātu fona siltumstarojums, un nekādi labi novērojumi neizdotos. Tas attiecas arī uz būšanu pārāk tuvu Zemei – arī Zemes izstarotais siltumstarojums šajā gadījumā ir traucēklis. Spicera teleskops sākotnēji bija samērā tuvu Zemei, bet riņķoja orbītā ap Sauli aiz Zemes, pamazām atpaliekot. Tādējādi misijas noslēguma posmā (oficiāli tā beidzās 2020. gadā) Spicera teleskops orbītā atradās jau vairāk nekā 250 miljonus kilometru aiz Zemes.

Veba teleskops savukārt "dzīvo" otrajā Lagranža punktā aptuveni 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir punkts, kas atrodas konkrētā attālumā no diviem lieliem objektiem, un daudz mazākais objekts (šajā gadījumā Veba teleskops) saglabā pozīciju attiecībā pret abiem šiem lielajiem debesu ķermeņiem.

Tādējādi panāktas uzreiz divas lietas. Pirmkārt, orbītas saglabāšanai būs nepieciešami nelieli resursi – to aizvien vajadzēs koriģēt, bet visai nedaudz. Otrkārt, Veba teleskops vienmēr būs līnijā ar Zemi attiecībā pret Sauli, kā arī būs gana tālu no Zemes, lai minimizētu traucējošo siltumstarojumu no mūsu planētas, Mēness un Saules.

Iecerēts, ka teleskopam savi uzdevumi jāveic vismaz 10 gadus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!