Foto: Shutterstock
Tāpat kā apģērbu modē, arī dārza iekārtošanā ik gadu aktualizējas jaunas tendences, kas ieskicē to, kādā stilā veidot un uzfrišināt vidi ap māju, lai tā ne tikai priecētu acis, bet arī atspoguļotu saimnieka skatījumu un gaumi. Dzīvesstila un dārzkopības izdevumi košās foto reportāžās ietērpj ekspertu un jomas pārzinātāju ieteikumus, savukārt sociālo tīklu slavenības jaunākos trendus kultivē plašākām masām. Jaunākās tendences atspoguļojas ne tikai puķu dobēs, apstādījumos un dārza mēbelēs, bet arī ierīcēs, ar kurām to visu kopt un lolot. Kas modē dārzā?
Foto: Shutterstock
"Dārza loma cilvēka dzīvē noteikti ir daudz lielāka, nekā sākotnēji varētu iedomāties! Ja atceramies Bībeli, kas sākas ar aprakstu par cilvēka radīšanu, sākotnējā cilvēka dzīvesvieta ir Ēdenes dārzs. Izejot cauri vēstures ekskursam, kurā aprakstīta Paradīzes, kas, starp citu, no persiešu valoda arī nozīmē "iežogots dārzs", termina rašanās, un visam simbolismam kristiešu reliģijā, pēc tam apskatot liecības par aizkustinoši zaļiem Persijas dārziem ar apbrīnojamo apūdeņošanas sistēmu tuksneša vidū, Senās Grieķijas un Romas dārziem, vēlāk renesanses un baroka dārziem, noteikti varam nonākt pie secinājuma, ka dārzs cilvēkam ir bijis nozīmīgi klātesošs jau kopš cilvēka pirmsākumiem. Tas ir iedvesmojis, attīstījies kopā ar kultūru, uzskatiem, materiālām iespējām," stāsta ainavu arhitekte Una Ozola–Ozoliņa.
Mums, latviešiem, jau arī vēsturiski sentimentālais "savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" vienmēr kaut kur iekšā sēž kā eksistenciālās pārticības atslēga! Man šķiet, ka pašos pamatos būšana dārzā – tā ir saikne ar dabu, iespēja baudīt dabas klātesamību, apzināties, ka esam daļa no tā, ka esam saistīti, ka tev pieder maza daļiņa no šīs bagātības. Tur noteikti ir kaut kas ļoti eksistenciāls lielās līnijās.
Una Ozola–Ozoliņa, ainavu arhitekte
Foto: Shutterstock
Perfekcionisms kļūst arvien neaktuālāks, un modē nāk savvaļas motīvi.
Pēdējos gados, šķiet, neviens temats nav iedomājams bet termina "ilgtspēja" iepīšanas, un arī saimniekošana savā piemājas dārziņā nav izņēmums. Šobrīd īpašs uzsvars tiek likts uz dabiskumu, rūpēm par klimatu un risinājumiem, kas ne tikai skaisti izskatās, bet arī ir līdzsvarā ar apkārtējo vidi. Dārzs vairs nav miera osta tikai cilvēkam, un tagad tajā mīļi gaidītas ir arī citas dzīvās radības – bites, dažādi kukainīši un nelieli dzīvnieciņi.

"Arī Latvijā lēnām ieplūst citur pasaulē valdošās tendences – apstādījumus veidot ar ekoloģisku pienesumu, stādījumos radīt dabiskākas vides iespaidu, ziemciešu stādījumus veidot kā puķu pļavas, domāt par bioloģisko daudzveidību, mauriņu atstāt tikai vietās, kas vairāk paredzētas staigāšanai, bet citur zālienu pļaut retāk, domājot arī par gudru vides resursu – ūdens un energoresursu – sapratīgu izmantošanu, piedomāt par lietusūdens uzkrāšanu un izmantošanu augu laistīšanai. Izvēles noteikti ietekmē arī sociālie mediji. Ir modes augi – rozes, lavandas, hortenzijas, magnolijas un, jā, arī ceriņi, kas nu jau atrodami gandrīz katrā dārzā. Latvieši ir lieli puķu mīļi, un man ir prieks, ka cilvēki joprojām godā augus, kas latviešu dārzos atrodami jau kopš vecmāmiņu laikiem – jasmīni, miķelītes, ceriņi, peonijas, kāršrozes un maijrozītes" stāsta ainavu arhitekte.

Populārais britu izdevums "House & Garden" par 2022. gada spilgtāko tendenci nodēvējis sekošanu dabas likumiem – dārzs jāiekopj tā, lai tur būtu pēc iespējas lielāka bioloģiskā daudzveidība un vide būtu labvēlīga apputeksnētājiem
Foto: Shutterstock
Globālā pandēmija mums ne tikai iemācīja komunicēt caur ekrāniem un strādāt attālināti, bet arī aktualizēja garīgās veselības jautājumus, un tas atspoguļojas arī dārzu tendencēs. Piemājas zemes pleķītis daudziem kļuva par vietu, kur izvēdināt galvu pēc ilgstošas atrašanās četrās sienās, un likumsakarīgi, ka biežāka uzturēšanās dārzā raisījusi arī dabisku vēlmi vidi ap sevi veidot tādu, lai tajā būtu patīkami atrasties. Cilvēkiem parādījusies lielāka interese par dārzkopību kopumā. Daudzi vairs neaprobežojas tikai ar skaistu puķu dobju un apstādījumu veidošanu, bet labprāt audzē arī dažādus garšaugus un sakņaugus, un netrūkst tādu, kas "zaļo pirkstiņu" hobiju pacēluši nākamajā līmenī, uzslejot sētā arī siltumnīcu. Savukārt zāles pļaušana un dzīvžoga apcirpšana daļai cilvēku ir gluži kā terapija, kas pēc garas darba dienas palīdz atpūtināt prātu un izvēdināt galvu.

Iepazīsties ar "Kärcher" plašo piedāvājumu un izvēlies savam dārzam piemērotākos instrumentus.

Foto: Shutterstock
Dzīvžoga formēšana un zāles pļaušana ir kā laba, dziedinoša atpūta arī tiem ilga procesa darba veicējiem un biroja darbiniekiem, kas neredz taustāmu darba rezultātu! Šāds darbs dārzā vienmēr sniedz redzamu rezultātu un prieku un gandarījumu par labi padarīto.
Una Ozola–Ozoliņa, ainavu arhitekte
Perfekti ziedu ornamenti un strikti ievērotas krāsu shēmas zaudējušas aktualitāti. Arī pasteļtoņi un pieklusinātas krāsas, kas, kā vēsta populārais britu dārzkopības un dizaina izdevums, bija modē pēdējos desmit gadus, pamazām nomaina drosmīgāka krāsu gamma. Veidojot puķu dobes, īpaši aktuāls ir nejaušības princips – augiem nav jābūt saskaņotiem un vēlams tos izvietot tā, lai tiktu imitēts stilizētas dabiskās pļavas atveids.

Foto: Shutterstock
Pēdējos gados vasaras daudzviet pasaulē bijušas īpaši tveicīgas, kā arī bijuši ilgstoši sausuma periodi. Tas dabiski veicinājis cilvēku interesi par augiem, kas spēj panest karstumu un sausumu. Vidusjūras reģionam raksturīgie augi šobrīd svin savu uzvaras gājienu – tie, kuri seko tendencēm, savos dārzos stāda lavandas, perovskijas un verbēnas, kas ne tikai skaisti izskatās, smaržo un spēj panest sausumu, bet arī pievilina bites. Tas pats arī attiecas uz dzīvžogiem un krūmiem – tradicionālos kociņus, piemēram, īves, pamazām izkonkurē sīkstāki un izturīgāki augi.

Parūpējies par saviem augiem! "Kärcher" laistīšanas sistēmu produktu klāstā ir dažādi risinājumi, kas dārzā nodrošinās valgmi.

Foto: Shutterstock
Runājot par dārza mēbelēm, metāls un plastmasa zaudē savu aktualitāti, un to vietā modē nāk dabiskāki materiāli – akmens un koks. Tāpat arī cilvēki, veidojot un iekārtojot dārzu, lielāku uzmanību pievērš tam, lai kāds stūrītis tiktu atvēlēts atpūtas zonai, kur uzņemt ciemiņus un siltos vakaros rīkot pasēdēšanas. Tiek veidotas terases, lapenes un daži pat stikla siltumnīcas pamanās pārvērst ballīšu oāzē. Savukārt, iestājoties karstumam, daudzi sētā uzslej baseinu. Dārzs – tā ir vieta ne tikai augiem un košumkrūmiem, bet arī līksmībai un svētkiem. Tam ne tikai jāpriecē acis, bet arī jāpilda praktiskas funkcijas.

Kā pēc vētrainas ballītes ātri sakopt nomīdīto terasi un kā visefektīvāk iztīrīt bērnu piepūšamo baseinu, kuru pārņēmušas aļģes? Mazgāšanas darbos vislabākais palīgs būs "Kärcher" augstspiediena tīrītājs.

Foto: Shutterstock
Bruģis, mājas fasāde, koka terase, mūra siena, dārza mēbeles, dārza instrumenti, bērnu rotaļlietas – to visu var mazgāt ar augstspiediena tīrītāju. Būtībā jebko, kas ap māju ir mazgājams, var sakopt ar šo ierīci.
Pēteris Lācis, "Kärcher" apmācību pasniedzējs
Tie, kuri sociālajos tīklos, piemēram, "Instagram", seko līdzi dārzkopības entuziastu gaitām, noteikti būs pamanījuši, ka tikai retais dārza iekārtošanas influenceris nelepojas ar augstajām dobēm, kurās tiek stādīti gan krāšņumaugi, gan arī dārzeņi un garšaugi. To popularitāti veicinājusi urbanizācija, jo augsto dobi jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, lielu kasti, kas piebērta ar zemi, iespējams izveidot un novietot gandrīz jebkur – uz bruģa, uz cietas zemes un pat uz asfalta. Galvenais priekšnoteikums – pamatam jābūt horizontālam. Šāds elements dārzam piešķir papildu akcentu, un, piekritīsiet, ļoti glīti izskatās arī bildēs.

"Par augstajām kastēm noteikti var piebilst, ka modes uznāciens saistīts arī ar permakultūras pieaugošo popularitāti – kompostēšanu, augsnes sagatavošanas nozīmīgumu, kā arī gudru saimniekošanu bez liekas piepūles. Augstās kastes ir arī lielisks risinājums, ja zeme ir trūcīga – to vieglāk nodalīt, lai ilgtermiņā augsne nav regulāri stādvietās jāielabo, vai ir augsti gruntsūdens līmeņi, kas limitē augu izvēli, kā arī ļoti atvieglo kopšanu," stāsta ainavu arhitekte.

Foto: Shutterstock
Augstās dobes ļoti palīdz gūt vizuālu kārtību dārzā. Dobju maliņu akurāta uzturēšana un velēnas atduršana prasa laiku, savukārt augstās dobes ļauj no šī darba izvairīties.
Una Ozola–Ozoliņa, ainavu arhitekte
Arī dārza kopšanas un uzturēšanas ieradumi seko inovācijām pa pēdām. Lai gan bez vecās labās lāpstas un kapļa būs pagrūti saimniekot, šo arsenālu mūsdienās papildina arī dažādas ierīces, kas ļauj ietaupīt gan laiku, gan spēkus. Tā, piemēram, piemājas bruģi ierasti slauka ar slotu un gružus savāc liekšķerē, taču daudz efektīvāk un ātrāk to var izdarīt ar "Kärcher" stumjamo slaucīšanas iekārtu, kas netīrumus savāc konteinerā, nevis paceļ tos gaisām un izkliedē uz visām pusēm.

Foto: Publicitātes
Stumjamā slaucīšanas iekārta ir fantastiska ierīce, kas efektīvi savāc dažādus netīrumus, smiltis, putekļus, lapas un citus gružus. Tie nonāk lielā konteinerā, kas pēc tam ir ērti izberams. Pārbraucot pāri virsmai ar stumjamo slaucīšanas iekārtu, atšķirība ir acīm redzama. Būtiski arī pieminēt, ka ierīce putekļus un smiltis savāc, nevis paceļ gaisā vai izsvaida. Ja pilsētvidē ielu un ietvju tīrīšanā tiktu izmantotas šādas iekārtas, ievērojami varētu uzlabot gaisa kvalitātes rādītājus.
Pēteris Lācis, "Kärcher" apmācību pasniedzējs