Lai gan cilvēce izmisīgi cenšas samazināt vides piesārņojumu, pilnībā likvidēt šo problēmu tā diemžēl nespēj. Piesārņojums ir arī automašīnu salonā, tiesa, jaunākie modeļi samazina tā negatīvo ietekmi uz veselību ar gaisa kvalitātes kontroles sistēmām.
Pat vismodernākajās mašīnās galvenā loma gaisa kvalitātes uzturēšanā joprojām ir salona gaisa filtram. Pirmais sērijveida auto, kas tika aprīkots ar šo svarīgo detaļu, bija "Saab 900", kas pie pircējiem nonāca 1979. gadā. Nākamais solis filtru attīstībā bija aktivētā ogle. Tā ne tikai spēja aizturēt cietās daļiņas, bet arī neitralizēja veselībai kaitīgās izplūdes gāzes. Dārgākie vācu sedani ar šādiem filtriem tiek aprīkoti jau kopš 80. gadiem, taču lētākajā segmentā ražotāji tos masveidā sākuši uzstādīt tikai nesen.
Tā dēvētajā budžeta klasē izmanto parastos sintētiskos filtrus. Jāņem vērā, ka sintētiskās šķiedras spēja uztvert daļiņas praktiski nav atkarīga no auto zīmola. "Mercedes-Benz" savā S-klases aprakstā apgalvo, ka salona filtrs spēj notvert pat 2,5 mikronu daļiņas, taču tagad to spēj arī sistēma, kas uzstādīta, piemēram, C segmenta hečbekā "Peugeot 308".
Par tīru gaisu augstākās klases automobiļu salonā gādā aktivētās ogles filtri, kas ir efektīvāki. Tiesa, ir izņēmumi. Piemēram, jau minētajā "Peugeot 308" augstākos komplektācijas līmeņos tiek uzstādīta "Clean Cabin" gaisa attīrīšanas sistēma, kuras pamatā ir aktivētās ogles filtrs, kas absorbē ne tikai daļiņas, bet arī veselībai kaitīgās izplūdes gāzes.
Gaisa kvalitātes kontroles sistēma automātiski aktivizē gaisa recirkulāciju un attīrīšanu. Informācija par gaisa kvalitāti salonā vadītājam un pasažieriem ir redzama centrālajā ekrānā.
Atkarībā no modeļa un aprīkojuma aktivētās ogles filtri tagad pieejami ne tikai "Audi", BMW un "Mercedes-Benz", bet arī "Volkswagen", "Renault", SEAT un citās dažādu segmentu mašīnās. Dārgākajos "Volvo XC60" filtrs būs iekļauts standarta aprīkojumā, savukārt pieticīgākajā "Opel Astra" par to būs jāmaksā papildus.
Starp citu – parasto gaisa filtru ar aktivētās ogles filtru var aizstāt arī lietotā auto, jo populārākajos modeļos vieta tam ir paredzēta. Labāka aizsardzība īpaši ieteicama autovadītājiem, kas pārvietojas pa pilsētu un tāpēc lielāko daļu laika pavada piesārņotākā vidē.
Pilsētā – recirkulācija ir obligāta
Kad ir bezvējš un ilgāku laiku nav lijis, gaisa kvalitāte lielajās pilsētās pasliktinās. Līdzīgi kritiski brīži vērojami arī pēc ziemas, ja ielas nav attīrītas no smiltīm. Īpaši smagi to izjūt cilvēki ar elpceļu problēmām, jo acij neredzamās putekļu daļiņas pēc ieelpošanas var palikt plaušās un izraisīt alerģiskas reakcijas.
Te lielisks palīgs ir gaisa recirkulācijas režīms, tomēr autovadītāji nereti aizmirst vai neiedomājas to ieslēgt. Tāpēc par viņiem jau laikus parūpējas ražotāji – viņi mašīnās uzstāda sistēmas, kas uzrauga gaisa sastāvu un piesārņojuma gadījumā automātiski aktivizē recirkulāciju. Šoferi šīs sistēmas informāciju, piemēram, gaisa kvalitātes datus, var redzēt centrālajā ekrānā, un tagad šī funkcija ir pieejama ne tikai "Volvo", bet arī "Peugeot", "Citroën" un "Hyundai" modeļos.
Mašīnām bez gaisa kvalitātes sistēmas recirkulāciju iesaka izmantot tikai tad, kad gaiss ir patiešām slikts. Tas var gadīties, stāvot tunelī un lēni virzoties sastrēgumā, un vienīgais rādītājs te ir vadītāja un pasažieru oža. Jāņem gan vērā, ka, izslēdzot gaisa padevi no ārpuses, svaigs gaiss salonā ieplūdīs minimāli. Mūsdienu filtri ir ļoti efektīvi, taču, palaižot recirkulāciju, gaiss tiem cauri netiek. Arī atteikšanās no recirkulācijas nav labākais variants, jo ļoti piesārņotā vidē aktivētās ogles filtrs drīz vien var kļūt mazefektīvs.
Svarīgs aspekts – apkope
Kā uzsver Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Māris Gailis, gaisa filtrs nosaka, cik tīrs gaiss būs mašīnā, jo apkārtējās vides gaiss vienmēr tam iziet cauri. Salīdzinot ar parastajiem filtriem, ogles filtri ir manāmi dārgāki. Tie spēj aizturēt ne tikai īpaši smalkās cietās daļiņas, bet arī kaitīgākās izplūdes gāzu sastāvdaļas, tāpēc eksperti iesaka uz filtra rēķina netaupīt un pirkt vislabāko.
Tāpat ir svarīga arī filtra nomaiņa – tās intervāls jāpieskaņo nobraukumam un lietošanas apstākļiem. "Gads nebūtu īstais kritērijs, jo milzīga nozīme ir tam, pa kādu segumu auto pārvietojas. Ja brauc tikai pa asfaltu, tad filtrs var būt maināms pēc gada. Ja pārsvarā izmanto zemes ceļus, filtru var nākties mainīt vai tīrīt pat pēc nedēļas," norāda Gailis.
Mainīt filtru vajag vismaz reizi gadā, vēlams – pirms aukstās sezonas. Tomēr ir vērts vēlreiz uzsvērt – filtra maiņas biežums var ievērojami atšķirties atkarībā no mašīnas ekspluatācijas apstākļiem. Viss ir atkarīgs no tā, cik blīvi uz filtra nosēdušies ziedputekšņi un citas daļiņas, jo tas ietekmē filtra efektivitāti: braucot sarežģītos apstākļos un pa grants ceļiem, aizsardzības spējas saruks daudz ātrāk nekā pilsētā. Savukārt filtra aizsērēšana radīs papildu problēmas, piemēram, logu aizsvīšanu.
Gaisa filtru nākotne
Gaisa kvalitātes nodrošināšanai ražotāji izmanto atšķirīgus risinājumus, turklāt ir vēl kāds būtisks faktors – dažādu valstu tirgus īpatnības. Dažās valstīs auto standartā tiek aprīkoti ar dažādām gaisa jonizācijas vai attīrīšanas ierīcēm.
Arvien biežāk tiek izmantoti arī antibakteriālie salona filtri, kur sintētiskais materiāls un aktivētās ogles slāņi tiek papildus apstrādāti, lai novērstu baktēriju vairošanos. Uz šiem filtriem neveidojas pelējums līdz pat to kalpošanas laika beigām.
Savukārt nākamais evolūcijas solis ir pretvīrusu filtri, kurus atsevišķos reģionos jau piedāvā, piemēram, "Honda".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
