Kas ir viedā māja, un kā tā var palīdzēt ietaupīt?
Teksts: Līga Švāne
Foto: Viesturs Radovics/"Delfi"
Daudzi no mums noteikti ir piedzīvojuši situāciju, kad, dodoties ārpus mājām, pēkšņi sākam prātot, vai aizslēdzām durvis, izslēdzām gaismas un atvienojām gludekli no kontaktligzdas. Mājas kļūst arvien gudrākas, un tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka nu jau pat attālināti varam sekot līdzi dažādiem procesiem – viedās sistēmas mums ļauj ne tikai taupīt energoresursus un optimizēt to izmantošanu, bet arī organizēt dažādu ierīču darbību sev vēlamajā režīmā.
Nākotne ir energoefektivitāte un komforts
Energoresursi ar katru gadu kļūst dārgāki, un likumsakarīgi tiek meklēti risinājumi, kas ilgtermiņā ļautu samazināt patēriņu un ietaupīt. Viedā māja – tas ir palīgs, ar kuru mēs varam vadīt dažādus procesus mūsu mājā, elektrību savienojot ar digitālajiem risinājumiem. Ja agrāk gudrie risinājumi bija komercēku priekšrocība, lai apsaimniekotājiem ļautu taupīt apgaismojumu, apkuri, nodrošināt gaisa apmaiņu (ventilāciju) utt., tad tagad šī tendence arvien vairāk parādās arī privātmāju sektorā.
Andris Krūmiņš

“Schneider Electric Latvia” produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs

“Daudzi grib, lai viņiem kāds palīdz, piemēram, samazināt apgaismojuma līmeņus, samazināt gaismas plūsmu, efektīvi izmantot apkuri, kad dodamies prom no mājām. Citiem vārdiem sakot – cilvēki vēlas, lai māja nepieciešamības gadījumā spēj pāriet dežūrrežīmā. Mehāniski to darot, ir diezgan sarežģīti atcerēties, vai visu esam izslēguši. Viedo mājokļu tehnoloģijas šajā gadījumā palīdz, nodrošina komfortu un arī ļauj ietaupīt enerģiju.”

Mums mājās ir ļoti daudz ierīču, kas ir tieši saistītas ar elektroenerģiju. Lai visas ierīces varētu izmantot efektīvāk un tiktu nodrošināts ekonomiskais izdevīgums, ir pieejamas dažādas viedās iekārtas, kuras iespējams saslēgt vienotā sistēmā. Energoresursu cenas šobrīd ir galvenā sāpe, un ar viedās mājas risinājumiem attiecīgi iespējams samazināt izmaksas.

Lai saprastu, vai mājoklis ir gatavs nākotnei, vispirms jāizvērtē savas vajadzības – kādas elektroierīces mājsaimniecībā tiek izmantotas, cik daudz un kāds apgaismojums nepieciešams, kā tiek vadīta apkures sistēma. Kā norāda “Schneider Electric Latvia” pārstāvis, ne vienmēr uzreiz nepieciešama pilna mājas automatizācija – var sākt ar mazumiņu, piemēram, radiatorus aprīkot ar gudrajiem termostatiem, kas ļauj sekot līdzi temperatūrai, vai apgaismojumu aprīkot ar sensoriem.
Katrā konkrētā gadījumā ir iespējams atrast labāko variantu, jo variantu ir ļoti daudz. Viedo risinājumu piedāvājums ir ļoti plašs un pielāgojams arī jau esošajām mājām.

Andris Krūmiņš, “Schneider Electric Latvia” produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs

Kas ir KNX sistēma?
Automatizēt iespējams teju visu – sākot no apkures un ventilācijas sistēmas, apgaismojuma un signalizācijas līdz pat žalūzijām, sētas vārtiem un dārza laistīšanai. Jautājums – cik daudz no tā visa ikdienā mums ir nepieciešams? Gan biroju, gan privātmāju automatizācijā tiek izmantota KNX sistēma. Tā ir universāla programmatūra jeb standartizēts ēkas vadības sistēmas tīkla protokols, kas ļauj savā starpā savienot dažādas mājā esošās ierīces, tās ieprogrammēt un kontrolēt, pielāgojot savām vajadzībām, kā arī vadīt tās attālināti. Datu pārraidei var izmantot gan vadu savienojumu, gan bezvadu risinājumus, piemēram, mākoņpakalpojumus.

KNX asociācija ir izstrādājusi automatizācijas standartus, kas nosaka, kādā veidā iekārtas savstarpēji “sarunājas” un nodod informāciju. Tādējādi tiek nodrošināta dažādu ražotāju iekārtu saderība.
KNX sistēma ir atvērta – jebkurš ražotājs var ražot iekārtas, kas der šai sistēmai. Tas nozīmē, ka mēs kā patērētāji varam automatizēt mājokli, izmantojot dažādu ražotāju iekārtas, un iekārtas spēs sadarboties – tās viena otru sapratīs. Sistēma pati par sevi, protams, no tehniskā viedokļa nav tik vienkārša, jo ir nepieciešams speciālists, kas to saprogrammē un izveido algoritmu, kā tā strādās, taču lietotājs pēc tam visu informāciju var vienkārši saņemt no slēdzīšiem un sensoriem. Ir arī dažādi bezvadu risinājumi, ar kuriem caur Wi-Fi tīklu un mākoņpakalpojumiem iespējams vadīt programmas, mainīt dažādus parametrus.

Andris Krūmiņš, “Schneider Electric Latvia” produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs

Pamatojoties uz KNX standarta protokolu, arī “Schneider Electric” piedāvā mājas automatizācijas un ēkas pārvaldības risinājumus, kas paredzēti tam, lai maksimāli palielinātu elastību, komfortu, drošību un rentabilitāti. Šie risinājumi ietver dažādus izpildmehānismus, sistēmas komponentus, sensorus un iekārtas savienojamības un programmatūras funkcionalitātes nodrošināšanai. Gudrās mājas sistēmā apvienotās iekārtas iespējams ērti kontrolēt ar viedajiem palīgiem, automatizētos procesus vizualizējot ekrānā, piemēram, viedtālrunī.

“No jebkuras viedierīces, kas ir pieslēgta Wi-Fi tīklam, vai caur mākoņpakalpojumu attālināti no jebkuras vietas iespējams piekļūt savai mājai, vadīt un uzraudzīt procesus, tos ietekmēt. Jānorāda, ka arī kiberdrošības līmenis ir audzis, parādās jauni varianti, kā dati tiek šifrēti. Nav iemesla satraukties par viedās mājas sistēmu drošību. Tā kā visas jaunās tehnoloģijas ir savienotas tīklā – vadu vai bezvadu –, tām tieši tiek pieprasīta papildu drošība. Arī datu kriptēšanai ir izstrādāti protokoli, lai būtu drošs kanālu savienojums un būtu iespējams piekļūt savām ierīcēm,” stāsta eksperts.
Gribu gudro māju. Kā rīkoties?
Ja māja tiek būvēta no jauna, projektēšanas brīdī vēlams konsultēties ar speciālistu, kurš spēs izskaidrot ēkas automatizācijas principus, kā arī KNX sistēmas būtību, darbību un dažādos līmeņus. Tādējādi jau būvniecības procesā ēkas iekšējo elektrotīklu iespējams pakārtot savām vēlmēm.
Vispirms ir jāsaprot, ko mēs gribam. Ir jāizstrādā koncepts. Katrai rozetei mājā nav jābūt viedai. Piemēram, runājot par gaismām, – kādas gaismas tiks izmantotas, kurām gaismām būs tikai ieslēgšana un izslēgšana, bet kuras varēs arī regulēt, kuras gaismas tiks ieslēgtas ar slēdzi, bet kuras reaģēs uz sensoru. Tas pats ar apkures sistēmu – kā tā tiks pārvaldīta, kā tiks apsildītas grīdas un tamlīdzīgi. Tas viss iet roku rokā ar to, kas tiks iebūvēts mājā. Inženieris visu apkopo un izveido projektu ar ierīcēm, kas tiek iestrādātas mājā, bet speciālists sistēmu pēc tam ieprogrammē un uzstāda algoritmu.
Andris Krūmiņš, “Schneider Electric Latvia” produktu attīstības vadītājs Baltijas valstīs
"Diemžēl jau esošajās mājās elektroinstalācija ir tāda, kāda tā ir. Ja ir iespējas un līdzekļi pārvilkt jaunus vadus, to, protams, var darīt, bet var arī meklēt citus risinājumus un tehnoloģijas pielāgot – iekārtas spēj “sarunāties” arī pa jau esošajiem vadiem. Vēl viens risinājums – pāriet uz bezvadu savienojumu, rozetēs vai slēdžos ieliekot atsevišķus moduļus, kas informāciju programmas aplikācijā nodod caur Wi-Fi tīklu,” stāsta Krūmiņš.

Lai uzzinātu plašāku informāciju par viedajiem risinājumiem, var vērsties gan pie elektroinstalācijas produktu ražotājiem, gan arī konsultantiem veikalos. Tāpat arī iespējams vērsties mācību centros, kas speciālistiem piedāvā apgūt zināšanas par viedajām mājām, ēku automatizāciju un KNX.
Rādām piemēru
Arī “Schneider Electric Latvia” birojs Rīgā ir aprīkots ar viedajiem palīgiem, kas ļauj taupīt enerģiju un nodrošina klimatu, kurā ir patīkami uzturēties un strādāt. Gaismas, apkure, gaisa kvalitāte un apmaiņa, drošības sistēma, kas ļauj durvis atvērt ar viedtālruni, – to visu un vēl vairāk iespējams kontrolēt un pielāgot pēc nepieciešamības.
Parastā ofisā katra gaismekļa pārbaudīšana var aizņemt daudz laika, bet “Schneider Electric” Rīgas birojā tie visi ir savienoti sistēmā, kas uzreiz spēj parādīt, kurš gaismeklis izgājis no ierindas. Visās telpās ir izvietoti sensori, kas nosaka apgaismojuma līmeni un dod lampām signālu par nepieciešamajām izmaiņām. Tāpat arī birojā notiek gaisa kvalitātes monitorings – tiek ievākti dati par CO2 līmeni, temperatūru, mitrumu. Tie ir trīs parametri, kas ir savstarpēji saistīti un būtiski ietekmē darbinieku labsajūtu. Sistēma pati spēj noteikt, kurā brīdī noteiktā telpā jāpalielina gaisa apmaiņa. Daļēji pateicoties arī šīm sistēmām, 2021. gadā “Schneider Electric” Rīgas birojs Katlakalna ielā kļuva par pirmo biroju Latvijā, kas ir saņēmis Pasaules Dabas fonda “Zaļā biroja” sertifikātu.
Žanete Kļaviņa
Projekta vadība:
"Delfi Brand Studio"
Saturs:
Projekts sadarbībā ar:
Karīna Sabecka
Izstrāde:
Redaktors:
Kristīne Melne
Līva Lāce
mediju komunkācijas eksperts:
Māris Rītiņš
Dizains:
Copyright © 2023 AS DELFI. All rights reserved.