Starp daudzajām apaļajām jubilejām, kas Latvijas valstij būtiskas pēdējo gadu laikā, “Delfi” īpaši vēlas izcelt 100 gadus kopš 1920. gada 16. septembra – dienas, kad Satversmes sapulce pieņēma pirmo aktu agrārās reformas likumu paketē. Zemes izdalīšana jaunsaimniekiem, plašais mazu saimniecību skaits, politiskā vide un Ulmaņa kults pirmās neatkarības laikā, kolektivizācija pēc okupācijas, denacionalizācija, lauksaimniecības izaicinājumi Latvijā 21. gadsimtā – viss sākās tāpēc, ka jaundibinātās valsts vadītājiem reiz bija apņēmība, drosme (vai nekaunība) skarbi atņemt muižnieku kārtai simtiem gadu piederējušos īpašumus. Kā notika reforma Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs, kādas bija tās sekas cauri gadsimtam, kā jaunsaimniecību fenomens pozitīvi un negatīvi ietekmēja Latvijas politiku, ekonomiku un kultūru – par to apjomīgajā “Delfi” pētījumā “Agrārajai reformai 100".

Autori: Ingus Bērziņš, Viesturs Radovics, Andra Čudare. Foto: Kārlis Dambrāns. Korektore: Līgija Ciekure. Dizains un izstrāde: Oskars Dreģis un Uldis Olekšs
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.