Kā Latvija atņēma zemi muižniekiem un izdalīja 'lāču saplēstajiem'

Viņa stāstījums no bērna skatpunkta lieliski parāda agrārās reformas notikumu esenci – vieni saimnieki atnāca, citi aizgāja, daži tika pie zemes, citiem tā tika atņemta, bet vēl dažiem zemes nebija ne pirms, ne arī pēc reformas.

Daudzi latvieši agrārreformu uzlūkoja kā labošanas instrumentu senās netaisnības, kādreizējās zemes zaudēšanas, novēršanai, norādot, ka muižnieki senatnē zemi latviešiem atņēma ar varu, grāmatā "Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā" norāda Boruks. "Tad Zemkopības ministrija izdarīja interesantu pētījumu – pēc zemesgrāmatām mēģināja noskaidrot muižu ieguves veidus un laiku. Pētījums parādīja, ka zemesgrāmatu pastāvēšanas laikā Vidzemē 50% muižu, bet Kurzemē pat 85% bija iegūtas pirkšanas ceļā. [..] Praktiski no visiem muižniekiem tikai 1/7 bija seno bruņinieku pēcteči, bet pārējie zemi bija ieguvuši pirkšanas ceļā vēlākos gadsimtos.