Koncertu apmeklētāji varēs baudīt Volfganga Amadeja Mocarta, Franča Dancī, Makša Rēgera kompozīcijas LNSO un izcilu solistu - flautistes Ditas Krenbergas un klarnetista Inta Dāldera - izpildījumā. Pie diriģenta pults Zbigņevs Graca (Polija). Koncerti notiks 16.decembrī Daugavpils Latviešu kultūras centrā plkst.18.00; 17.decembrī Ādažu kultūras centrā plkst.19.00 un 18.decembrī Jelgavas kultūras namā plkst.16.00.
Koncertos skanēs Franča Dancī Concertante flautai, klarnetei un orķestrim; Volfganga Amadeja Mocarta Simfonija Do mažorā un Makša Rēgera "Variācijas un fūga par Mocarta tēmu".
No saviem apmēram pieciem desmitiem simfoniju beidzamās trīs simfonijas Volfgangs Amadejs Mocarts komponēja dažos 1788. gada vasaras mēnešos: 26.jūnijā viņš pabeidza Mibemolmažora simfoniju, 25.jūlijā - sol minora simfoniju, 10.augustā - Do mažora simfoniju, sauktu "Jupiters". Do mažora simfonija ir apliecinājums klasicisma objektīvajam un vitālajam garam, un Mocarts neapšaubāmi ir viens no klasicisma paradigmas izcilākajiem iemiesotājiem. Vudijs Alens reiz teicis, ka šī simfonija pierādot Dieva eksistenci. Īpaši ievērojama ir simfonijas pēdējā daļa, kur Mocarta ārkārtīgi spožā kontrapunkta rakstības prasme sasniedz apogeju - vienlaicīgi skan vairākas simfonijā iepriekš eksponētas tēmas, kas ģeniāli savītas piecbalsīgā fugato.
Francis (Ignācs) Danci 15 gadu vecumā kļuva par slavētā Manheimas orķestra mūziķi, savukārt 21 gada vecumā aizstāja tēvu Minhenes galma orķestra pirmā čellista postenī. 1790.gadu beigās piepildījās Danci sapnis - viņš kļuva par Minhenes vicekapelmeistaru, līdz ar to viņa pārziņā nonāca opera un baznīcas mūzika. Danci talantu un prasmes augstu vērtēja viņa laikabiedri, komponists kļuva slavens arī kā literāts - viņa rakstus publicēja Allgemeine musikalische Zeitung. Enciklopēdija New Grove atzīst: neraugoties uz to, ka Danci mūsdienās atceramies galvenokārt viņa kamerskaņdarbu dēļ, viņš bija viens no nozīmīgākajiem Mocarta paaudzes vācu operas komponistiem.
Vēlīnā romantisma pārstāvim Maksim Rēgeram visu radošo mūžu ļoti patikušas variācijas. Viņš tās komponējis par Baha, Tēlemaņa, Bēthovena, Hillera tēmām, par britu himnas tēmu, pats par savām tēmām un dzīves nogalē arī par Mocarta tēmu - Rēgers izvēlējās ģeniālā Vīnes klasiķa klaviersonāti La mažorā KV 331 un radīja simfoniju opusu, ko uzskata par vienu no viņa labākajiem un katrā ziņā par populārāko. Pats komponists uzskatījis šo darbu par "graciozu, absolūti tīru un brīvu no visiem zemes smagumiem." Skaņdarba kulminācija ir izvērsta un meistarīgi uzrakstīta dubultfūga, par kuru Rēgers teicis: "Citi darina fūgas, bet es ar tām dzīvoju." Pirmatskaņojums notika 1915.gada pirmajā dienā autora vadībā.
Viesdiriģents Zbigņevs Graca beidzis Friderika Šopēna Varšavas Mūzikas akadēmiju vijoles un diriģēšanas specialitātē. Diriģēšanā papildinājies pie Franko Ferrāras grāfa Kidži akadēmijā Sjēnā un pie Rafaela Kubelīka Lucernā. Sadarbojies ar Āhenes simfonisko un operas orķestri, Kopenhāgenas Karalisko operu, bijis Vroclavas Valsts operas mākslinieciskais vadītājs, strādājis Poznaņas Lielajā teātrī. Vieši saistīts ar Varšavas kameroperu. Līdztekus kā viesdiriģents stājies arī pie citu Polijas vadošo orķestru diriģenta pults, koncertējis daudzās Eiropas valstīs, Japānā, ASV, Izraēlā, Turcijā. Īpaša vieta diriģenta radošajā biogrāfijā ir Volfganga Amadeja Mocarta mūzikai, pēdējos piecpadsmit gadus viņa darbs saistās lielākoties ar Mocarta operu iestudējumiem dažādos pasaules operteātros, tostarp arī ar operu "Cosi fan tutte", "Burvju flauta", "Dons Žuans" un "Figaro kāzas" iestudējumiem Latvijas Nacionālajā operā.
Biļetes uz koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un koncertu norises vietās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
