""Venta-1" ir gatava, un negribam gaidīt, tāpēc intensīvi meklējam alternatīvas," norādīja Reizniece-Ozola. Pašlaik reālākais variants esot krievu nesējraķete "Cosmos", taču tiks turpinātas sarunas arī ar indiešiem. Tika izskatīta arī iespēja palaist Latvijas satelītu ar amerikāņu nesējraķeti "Falcon9", taču maksa par šādu pakalpojumu būtu pārāk liela, norādīja Reizniece-Ozola.
Meklējot iespējas palaist orbītā satelītu "Venta-1", svarīgas ir ne vien palaišanas izmaksas, bet arī orbīta. Ekvatoriālā orbīta neder, jo ir būtiski, lai "Venta-1" lidotu virs Latvijas, skaidroja Reizniece-Ozola.
Šī gada nogalē plānotais citas indiešu polārās orbītas nesējraķetes starts piedāvāja iespēju palaist satelītu, kura svars ir četri kilogrami, bet "Ventai-1", kas sver 7,5 kilogramus, tas neder. "Izlēmām nesamazināt "Ventu-1", jo uz tās ir svarīgi eksperimenti - "Plug-And-Play" modulis un jauna "Luxspace" Automātiskās identifikācijas sistēmas antena," piebilda Reizniece-Ozola.
"Paralēli ar Elektronisko sakaru direkciju koordinējam "Venta-1" darbībai nepieciešamās frekvences. Satelītfrekvenču koordinācija arī ir darbietilpīgs uzdevums, ar ko līdz šim Latvijai nav pieredzes," informēja Reizniece-Ozola.
Satelīts "Venta-1" paredzēts kuģu satiksmes Automātiskās identifikācijas sistēmas realizācijai ar pavadoņu sistēmu, kuru izstrādā Vācijas kosmosa tehnoloģiju uzņēmums "OHB-System AG". Projektā iesaistīta arī Brēmenes universitāte, bet no Latvijas puses piedalās Ventspils augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.
Brēmenes universitātes pasniedzējs un uzņēmuma "OHB Technology AG" zinātnieks Indulis Kalniņš, kurš līdz 1989.gadam dzīvojis un strādājis Latvijā, informēja, ka satelīta "Venta-1" galvenā krava būs Automātiskās identifikācijas sistēmas uztvērējs. Šī sistēma nodrošina iespēju reālā laikā iegūt informāciju par kuģu satiksmi visā pasaulē.
Atsevišķs modulis uz satelīta "Venta-1" būs zviedru uzņēmumam "Microtec AAT", kas testēs amerikāņu militāristu vajadzībām izstrādāto tehnoloģiju "Plug-And-Play", informēja Kalniņš.
Izstrādes laikā mainījies ne vien satelīta svars, bet arī forma. Sākumā tas bijis iecerēts krietni mazāks. "Tagad viss ir dubultā - ja kāds elements iziet no ierindas, satelīts darba spēju nezaudē. Satelīts "Venta-1" ir kļuvis ļoti profesionāls, un mēs varam cerēt, ka tas ilgu laiku strādās kosmosā," akcentēja Kalniņš.
Satelītam "Venta-1" būs trīs Zemes stacijas, kas uztvers tā raidītos signālus. Galvenā Zemes stacija būs Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē, rezerves stacija atradīsies Vācijas pilsētā Brēmenē. Plānots, ka nākotnē būs arī trešā Zemes stacija Itālijā, Dienvidtirolē.
Kā ziņots, šī gada 31.augustā Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā tika prezentēts Latvijas pirmais satelīts "Venta-1". Tas ir portatīvā datora lielumā, kas atbilst nanopavadoņa klasei. Pavadoņa galvenais uzdevums būs kuģu satiksmes uzraudzība un navigācija. Tas uztvers kuģu identifikācijas signālus un noraidīs tos dienestiem uz sauszemes. Tas arī varēs nosūtīt kuģiem nelielus teksta ziņojumus. Bez tam kosmiskajā aparātā paredzēts iebūvēt Zemes virsmas attēlu uzņemšanas kameru, kā arī pavadoņu lāzeru tālmēru reflektoru pētniecības nolūkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
