Saskaņā ar mūsdienu fizikas teoriju Higsa bozons, kura pastāvēšana gan nav pierādīta, piedod masu visām pārējām elementārdaļiņām.
CERN zinātnieki informē, ka viņiem gan pagaidām nav izdevies iegūt neapstrīdamus pierādījumus noslēpumainās daļiņas eksistencei, taču viņi cer gada laikā tādus iegūt.
Higsa bozona pēdas pamanījušas divas neatkarīgas pētnieku grupas "Atlas" un CMS, kas, izmantojot Lielo hadronu paātrinātāju, nodarbojas ar "Dieva daļiņas" medībām.
Higsa bozona meklējumi bija viens no galvenajiem 10 miljardus dolāru vērtā Lielā Hadrona paātrinātāja būves iemesliem. No 1989. līdz 2000.gadam CERN pētnieki centās atklāt šo daļiņu ar mazāk jaudīgām iekārtām, taču neguva panākumus, izņemot to, ka fiziķiem izdevās pierādīt – Higsa bozons nav meklējams masu diapazonā līdz 114 gigaelektronvoltiem.
Fiziķu aprindās izplatījušās baumas, ka elementārdaļiņas pēdas atklātas pie masas 125 gigaelektronvolti.
Mančestras universitātes profesors Stīvens Soldners Rembolds CERN eksperimentu rezultātus nosaucis par "ārkārtējiem". "Gada laikā mēs, iespējams, uzzināsim, vai Higsa daļiņa eksistē, taču tā nebūs Ziemassvētku dāvana," sacījis zinātnieks, tā dodot mājienu, ka tūlītēji panākumi nav gaidāmi.
"Ja Higsa bozona eksistence tiks pierādīta, tas būs milzīgs atklājums. Taču vēl lielāks atklājums būs, ja izrādīsies, ka tas nepastāv tur, kur paredzēja zinātne," intervijā raidorganizācijai BBC sacīja zinātnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
