Edgars Cērps: Dārgā nauda izaugsmei ierobežotā daudzumā

Ierasts domāt kategorijās, ka preces un pakalpojumi tiek novērtēti naudas izteiksmē. Taču bieži vien jāpaskatās no otras puses – kāpēc nauda ir tik dārga, salīdzinot ar citām valstīm. Manuprāt, viena no galvenajām problēmām ir mazais un šķietami ierobežotais tirgus. Kāds teiks, ka esam Eiropas ekonomiskajā zonā un lietojam eiro, kam vajadzētu atvieglot arī uzņēmējdarbību. Taču katrā no Eiropas Savienības valstīm ir atšķirīgi regulējumi gan nodokļu, gan arī biznesa jomās, kas attiecīgi liek arī kompānijām atvērt meitas uzņēmumus nevis strādāt no savas mītnes valsts. Bet šoreiz ne par to.

Pēdējie gadi uzņēmējiem bijuši satricinājumu pilni. Tikko kā sākām atteikties no dažādiem ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas dēļ, nācās saskarties ar nākamo – Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Tas būtiski ietekmējis biznesa vidi visā Eiropā, kā arī Latvijā. Atrodamies tieši blakus agresorvalstij, tādēļ pat tūristi sāka atcelt savus plānotos braucienus. Savukārt uzņēmējiem nākas pildīt arvien jaunus dokumentus, lai pierādītu legālu līdzekļu izcelsmi, kā arī pārliecinātu sadarbības partnerus, ka esam uzticami, uz attīstību vērsti utt. Divu gadu laikā ievērojami augusi inflācija, kredīti kļuvuši dārgāki "Euribor" likmju dēļ, savukārt energoresursu cenas tikai tagad sāk stabilizēties. Šie visi apstākļi ietekmējuši kā uzņēmējdarbību, tā iedzīvotāju pirktspēju.

Nauda ir dārga. Gadījumā, ja pašreiz kādam būs vēlme investēt un attīstīties, jārēķinās ar daudz lielākiem maksājumiem nekā tas bija pirms vairākiem gadiem, kad procentu likmes bija krietni patīkamākas. Lai gan visbiežāk tiek runāts par hipotekāro kredītu kāpumu, ietekmētas ir daudz vairāk jomas, tostarp aizņēmumi izaugsmei, apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai u.c. Ja pirms dažiem gadiem bija jārēķinās tikai ar banku procentu likmi un bijām jau aizmirsuši, kas tas ir "Euribor", tad pašreiz situācija ir dramatiska, jo visbiežāk finanšu iestādes piedāvātā likme ir zemāka par Eiropas bankas uzlikto papildmaksājumu.