Foto: Shutterstock
Ir tādi gadalaiki, ko gaidām ar nepacietību un ir ziema – gadalaiks, kuram neviens nekad nav gatavs, un dažkārt tā iestāšanos pat cenšamies ignorēt, piemēram, piemirstot tam sagatavot savus auto. Pēdējos gados rudens ieilgst gandrīz līdz pavasarim un retāk saskaramies ar biezu sniega segu, kas autobraucējiem var radīt mānīgu drošības sajūtu. Tomēr jāatcerās, ka līdz ar gaisa temperatūras pietuvošanos nulles atzīmei arī mūsu braucamrīkiem ir nepieciešama papildu uzmanība. Kā vienkārši parūpēties par sava auto gatavību aukstajam ziemas periodam, stāsta "Kesko Senukai Latvia" auto preču kategorijas vadītājs Zigmārs Ostrovskis.

Riepas – tavs kontakts ar ceļu

Riepas ir viens no svarīgakajiem elementiem, kas nosaka mūsu drošību, braucot ar auto. Tās veido saķeri ar ceļu, ietekmējot vadāmību, caurbraucamību dažādos ceļa apstākļos un arī bremzēšanas ceļu. Latvijā, piedaloties ceļu satiksmē, ziemas riepām jābūt obligāti uzstādītām no 1. decembra, bet tas nenozīmē, ka jāgaida līdz pēdējam brīdim.

"Tā nav tikai likumā noteikta prasība, bet arī saprātīgas rūpes par mūsu drošību. Ziemas riepas ieteicams uzstādīt tiklīdz vidējā gaisa temperatūra noslīd līdz +7°C grādiem, jo šajā brīdī vasaras riepas sāk zaudēt savas saķeres īpašības un to efektivitāte strauji samazinās – pat uz ceļa bez apledojuma vai sniega," skaidro Ostrovskis.

Uzstādot jau lietotas riepas, jāpārliecinās, vai to protektora dziļums ir pietiekams – ziemas riepām minimālais protektora dziļums ir 4 mm. Vienlaikus der atcerēties, ka riepu gumija ar laiku noveco, paliek cieta un saplaisā, tādējādi būtiski samazinot saķeri. Tāpēc, piemēram, diez vai būtu prātīgi uzstādīt automašīnai piecus un vairāk gadus vecas riepas, pat ja minimālais protektora dziļums ir apmierinošs. Tā vietā labāk iegādāties jaunas riepas, kas būs mīkstākas un nodrošinās labu saķeri ar ceļu.

Pārbaudi akumulatora "veselību"

Aukstums ir laba pārbaude ikvienam auto, kas ātri vien parāda, kur slēpjas tā elektrosistēmas vājākais posms. Parasti tas ir akumulators. "Pat, ja gada siltajos mēnešos tas ir sekmīgi darbojies, tad līdz ar pirmo salu var būt problēmas auto iedarbināt. Īpaši raksturīgi tas ir dīzeļdzinēju automašīnam, kurām nepieciešama lielāka starta strāva, un pat samērā neliels kritums akumulatra jaudā var būt kritisks," norāda eksperts.

"Par akumulatora veselību ieteicams pārliecināties savlaicīgi. To iespējams pārbaudīt, vēršoties kādā no servisa centriem, kur ar vienkārša testa palīdzību var noteikt, vai pienācis laiks jauna akumulatora iegādei. Savlaicīga akumulatora nomaiņa var novērst krietni lielākus izdevumus un neērtības brīdī, kad vienkārši paliksiet ceļa malā," iesaka Ostrovskis.

Labākai redzamībai – vējstikls un lukturi

Ziemā ceļi ir netīrāki, un vējstiklu daudz biežāk nākas tīrīt no dubļiem un sniega. Tādēļ savlaicīgi jāpārliecinās, vai vējstikla tīrīšanas šķidrums nomainīts uz aukstākam laikam piemērotu. Lai mazgāšanas sistēma neaizsaltu, jāizvēlas tāds šķidrums, kas nesasalst pie vismaz −15°C. Līdz ar stiklu tīrīšanas šķidruma nomaiņu, pārbaudiet arī stikla tīrītaju slotiņas. Bieži vien to nomaiņa tiek uztverta ļoti pavirši, bet jāatceras, ka slotiņu gumija bojājas samērā strauji. Piedzīvojot vairākkārtīgas temperatūras izmaiņas un tīrot piekaltušus netīrumus vai pat ledu no stikla, slotiņas ātri nodilst un bojājas. Turklāt nodilušas slotiņas var arī saskrāpēt auto vējstiklu.

Tāpat pārliecinieties, ka automašīnā ir pieejams kāds ērts skrāpis un slotiņa, lai logu attīrīšana no ledus neizvērstos mokošā rīta rosmē.

Rudenas un ziemas sezona ir gada tumšākais laiks, tādēļ lukturu stāvokļa un regulējuma pārbaude tiešā veidā ietekmēs to, cik komfortabli un droši varēsiet pārvietoties tumsā. Ostrovskis uzsver, ka labai redzamībai uz ceļa var būt izšķiroša loma: "Braukšana tumsā jau tā prasa papildu koncentrēšanos, un katrs autovadītājs noteikti ir izbaudījis, cik traucējoši ir pretimbraucošos auto nenoregulētie lukturi. Pareizi virzīts lukturu gaismas stars arī efektīvāk izgaismos ceļu konkrētā auto vadītājam, ļaujot savlaicīgi pamanīt dažādus šķēršļus uz ceļa un tā nomalē. Der arī kritiski novērtēt lukturu virsmu, jo tā var būt miglaina no skrāpējumiem, kas laika gaitā rodas. Šeit var būt vērts izmantot lukturu pulēšanau, lai atgūtu gaismas dzidrumu."

Durvju blīvgumijas un slēdzenes – nepaliec ārpus auto

Noteikti gandrīz ikvienam ir gadījies nelāgs pārsteigums, kad no rīta dodamies pie sava auto, atslēdzam to, bet durvis atvērt tāpat neizdodas, jo tās vienkārši ir piesalušas. Ostrovskis skaidro, ka te pie vainas ir mitrums: "Pie straujas temperatūras maiņas, kad auto pa nakti atdziest, uz durvju blīvgumijām veidojas kondensāts, kas vēlāk sasalst. Lai no tā izvairītos, durvju blīvgumijas jāieeļļo ar īpašu silikona smērvielu, kas iegādajama gan aerosola, gan ar īpašu zīmuli vai sūklīti ierīvējamā veidā."

Ja durvis ir tikai viegli piesalušas, tās var uzmanīgi atvērt, viegli iekustinot vai sākumā paspiežot tās uz iekšu. Pamatīgi iesalušas durvis noteikti nevajadzētu raut vaļā ar spēku, jo tad sabojāsiet blīvgumijas. Parasti kādas no auto durvīm ir mazāk piesalušas un auto var iekļūt pa tām, lai to iedarbinātu un pamatīgi piesalušās durvis atkausētu.

Dažkārt gan aukstumā var būt aizsalusi pati durvju slēdzene. Arī slēdzenēm iegādājami īpaši eļļošanas līdzekļi, ar kuriem tās var savlaicīgi apstrādāt. Turklāt ir vērts iegādāties arī nelielu aerosolu, kas paredzēts slēdzeņu atkausēšanai un turēt to mājās vai mēteļa kabatā, lai atdarītu jau aizsalušas durvis. Apstrādājot slēdzenes un durvju blīvgumijas, nedrīkst aizmirst arī par bagāžnieku un degvielas tvertnes vāciņu, lai ceļā negadītos papildu pārsteigumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!