Foto: Publicitātes foto
Kā automobilis iegūst ikonas statusu? Vai tas notiek, pateicoties dizainam, tehnoloģijām vai varbūt īpašam radošumam? Daudzi autonozares prāti ir pūlējušies rast atbildi vairāk nekā gadsimta garumā, taču ne visiem tas ir izdevies. Pareizāk sakot, tas ir izdevies tikai dažiem.

Viens no tiem ir "Citroën". Zīmola darbība tā 102 gadus ilgajā vēsturē ir bijusi balstīta uz pārliecību, ka panākumu atslēgas slēpjas visu automobiļu īpašību unikalitātē, ļaujot "Citroën" īpašniekiem izcelties visu citu vidū un ik dienu baudīt ko patiesi īpašu.

Triumfs toreiz un tagad

2009. gadā žurnāls "Classic & Sports Car" saaicināja pasaules respektējamāko un ietekmīgāko auto dizaina speciālistu žūriju, viņu vidū esot Īanam Kalamam ("Jaguar" un "Aston Martin" dizains), "ItalDesign" dibinātājam Džordžeto Džudžāro, "McLaren" konstruktoram Gordonam Marejam, Leonardo Fjoravanti no "Pininfarina", Kenam Okujamam ("Porsche", "Pininfarina"), un lūdza izvēlēties visu laiku labāko auto dizainu.

"Auto entuziasti tik daudzus gadus ir strīdējušies par automašīnu ar labāko dizainu, tāpēc ir pienācis laiks par visām reizēm tam pielikt punktu un lūgt viedokli labākajiem no labākajiem," balsojumu pieteica "Classic & Sports Car".

Un tad – par pārsteigumu daudziem "Ferrari", "Jaguar", "Alfa Romeo", "Lamborghini" un "Lotus" faniem – par uzvarētāju kļuva "Citroën DS".

"Vienīgais piemērs, kad automašīna patiešām iecerēta, domājot ārpus ierastajiem rāmjiem. To vienkārši nav iespējams atdarināt," "DS" unikalitāti raksturo leģendārais Džudžāro.

Un patiešām – itālieša Flaminio Bertoni izstrādātais "Citroën DS" dizains, radikāls un moderns, reti veiksmīgi uztverot sava laika noskaņojumu un sapņus par kosmosa apgūšanu, iekaroja daudzu sirdi un kļuva par modes etalonu. Tomēr automašīna piesaistīja uzmanību un bija slavena ne vien ar izskatu, bet arī ar savam laikam ārkārtīgi progresīviem tehniskajiem risinājumiem.

"DS" bija pašlīmeņojoša hidropneimatiskā balstiekārta, kas gaitu padarīja līdzīgu slīdēšanai un komforta ziņā pārspēja jebkuru tālaika "Rolls-Royce" un "Mercedes-Benz". Aktīvie lukturi izgaismoja līkumus, savukārt patentēta DIRAVI stūres iekārta stūresratu vienmēr atgrieza sākuma stāvoklī. "DS" arsenālu papildināja pusautomātiskā transmisija, kā arī stiklšķiedras jumts un alumīnija dzinēja pārsegs, kas būtiski pazemināja smaguma centru. Turklāt tas kļuva par pirmo sērijveida automobili, kas aprīkots ar visu riteņu disku bremzēm, kas tolaik bija atsevišķu sacīkšu bolīdu privilēģija. Tādējādi "DS" noteica jaunus standartus komforta, automašīnas vadīšanas un stila jomā.

"DS" ieguldītās idejas bija tik svaigas un novatoriskas, ka laikā no 1955. līdz 1975. gadam to turpināja izgatavot bez būtiskām izmaiņām. Kopā saražoja 1,5 miljonus spēkratu, un daudzi no tiem ir raduši mājvietu kolekcionāru garāžās visā pasaulē, "DS" cienītāju vidū esot arī slavenajam TV raidījumu vadītājam un kaislīgajam auto kolekcionāram Džejam Leno. Par laimi, "Citroën" cienītājiem Latvijā nav jādodas uz ASV un pat ne uz Franciju, jo "DS" ir atrodams Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā.

Interesanti, ka līdz pat mūsdienām – 61 gada garumā – "DS" piederēja viens no autoražotāju tīkotākajiem rekordiem. Kad modeli prezentēja 1955. gada Parīzes autoizstādē, tas izraisīja tādu sensāciju, ka desmit demonstrēšanas dienās par to iemaksāja 80 000 depozītu. Lavīnveida pieprasījums bija saistīts ne vien ar unikālajām iezīmēm, bet arī pieejamību – "DS" nebija ārkārtīgi dārgs, tas bija vienkārši solīds sedans, ko cilvēki varēja atļauties.

Rekords palika nepārspēts sešas desmitgades – līdz pat 2016. gadam, kad to laboja "Tesla" pirmais plašam pircēju lokam domātais modelis "Model 3".

Spēcīgs dizains un komforts

Tā rezultātā "Citroën" eksperimenti, novatorisms un centieni izcelties ilgtermiņā ir kļuvuši par neatņemamu daļu no zīmola, kura idejas un risinājumus apvieno vēl viena kopīga iezīme: uzsvērts komforts un praktiskums.

Lietuvas radio un televīzijas šovu vadītājs Timūrs Augucevičs divus gadus bija otrās paaudzes "Citroën C5" īpašnieks.

"Lēmumu par iegādi ļoti ietekmēja mana drauga entuziasms: viņš daudz stāstīja par hidropneimatisko balstiekārtu, laikam pāri stāvošajiem dizaina risinājumiem, un auto man drīz kļuva ļoti tuvs. Es izvēlējos sedanu, jo tas man un manai sievai bija labākais "Citroën" izmērs, kas bez problēmām spēja uzņemt četru cilvēku ģimeni ar visām mantām. Turklāt tas ir auto, kas manī izraisa emocijas, pat pirms tajā iekāpju," stāsta Augucevičs.

Pēc viņa teiktā, automašīnai bijis pārsteidzoši bagāts komforta aprīkojums. Nelielas detaļas, piemēram, vadītāja sēdekļa atmiņa, spoguļi un gaisa kondicionēšanas iestatījumi ietaupīja daudz laika, automašīnu lietojot kopīgi ar dzīvesbiedri, savukārt hidropneimatiskā balstiekārta, kas ļauj palielināt klīrensu, palīdzēja tikt galā ar sarežģītākajām braukšanas situācijām uz ceļa.

"Manā gadījumā "C5" pārspēja citus auto tieši ar tam piemītošo komfortu. Bija prieks ar to braukt – sajūta, ka tas nolīdzina asfaltu, ir ļoti lipīga," atceras aktieris.

Auguceviču nedaudz skumdina, ka mūsdienu tirgus pieprasījums licis tradicionālajiem sedaniem pamazām atkāpties, to vietā nākot pilsētas SUV, taču ražotājiem ir jāapmierina jauno laiku pircēju vēlmes.

"Man ir bijusi iespēja izmēģināt jauno krosoveru "C5 Aircross", un tā komforta līmenis salīdzinājumā ar citu ražotāju auto manās acīs joprojām izrādījās augstāks," tā Augucevičs.

Valstsvīru un slavenību izvēle

Pēc "DS" sensacionālajiem panākumiem Eiropā ārkārtīgi ērtās un novatoriskās automašīnas kļuva par izplatītu valstsvīru un slavenību izvēli. Francijas prezidents Šarls de Golls izmantoja vairākus "Citroën DS", un viens no tiem burtiski iebrauca vēsturē, kad paglāba tā saimnieka dzīvību.

1962. gadā Parīzē Alžīrijas kara veterāna Žana Marī Bastjēna-Tirī sarīkotajā atentātā prezidenta "DS" spēja aizbraukt no uzbrukuma vietas, par spīti sašautām riepām, situāciju glābjot hidropneimatiskajai balstiekārtai, un de Golls vēlāk nekad neizmantoja citas markas auto.

Šie notikumi vēlāk tika atdzīvināti 1973. gada filmā "Šakāļa diena" ("The Day of the Jackal"), un "DS" ir parādījies vairāk nekā ducī sava laika kinodarbu.

"DS" pēctecis "Citroen CX" 1975. gadā ieguva Eiropas gada auto titulu un vadāja daudzas vēsturiski nozīmīgas personas: Francijas prezidentu Žaku Širaku, Austrumvācijas līderi Ērihu Honekeru, Spānijas karali Huanu Karlosu I, Norvēģijas karali Haroldu V, Luksemburgas hercogu Anrī. Divus eksemplārus savulaik iegādājās Monako princis Renjē III un viņa sieva Greisa Kellija.

Žaks Širaks bija pieķēries "CX" tik ļoti, ka turpināja to izmantot pat tad, kad ražošanā jau bija parādījies "CX" pēctecis "Citroën XM", kas arī ieguva Eiropas gada auto titulu. 1995. gadā kļuvis par Francijas prezidentu, Širaks aizvien izvēlējās braukt ar "CX", to skaidrojot ar "automašīnas ārkārtīgi komfortablo gaitu".

Tikpat moderns kā jebkurš mūsdienu auto

"Mani piesaista auto, kuru radīšanas procesā pirmā teikšana bijusi inženieriem un dizaineriem un tikai tad mārketinga speciālistiem. Dažkārt tas ir labi, savu reizi slikti, bet tas vienmēr ir interesanti. "Citroën" dizains bieži ir metis izaicinājumu lielākajai daļai publikas. Tāpat ir ar "Citroën" izmantotajām tehnoloģijām – revolucionārie risinājumi automobiļus padarīja pārākus par konkurentiem, bet reizē tie mēdza būt trauslāki un sarežģītāk apkalpojami," par savu aizrautību ar "Citroën" stāsta pazīstamais auto entuziasts, kolekcionārs un viens no jaunā "YouTube" raidījuma "Es par auto" autoriem un vadītājiem Jānis Roze.

Par unikālo markas raksturu Roze nepastarpināti pārliecinājies, kopš viņa īpašumā nonācis 1990. gada "Citroën XM". ""XM" dizains ir satriecoši moderns, un ir grūti pieņemt, ka manam auto jau ir 30 gadu un piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss. Hidropneimatiskā piekare, DIRAVI stūres iekārta un jaudīgais 3 litru V6 benzīna dzinējs auto padara pasakaini baudāmu. Pateicoties ergonomiskam, plašam un ļoti labi pārdomātam salonam, klimata kontrolei, elektriski regulējamiem sēdekļiem, spoguļiem un logiem, "vecais" "Citroën" ir tikpat parocīgs kā jebkurš mūsdienu auto," iespaidos dalās "Es par auto" vadītājs.

Tiesa, izsmalcināto tehnoloģiju lietošanai ir arī otra puse. "Remontēt "Citroën" senioru ir liels pārbaudījums pat viszinošākajam automehāniķim, un "XM" nav izņēmums. Lai restaurētu stūres iekārtu, man pat nācās to sūtīt uz Franciju, jo Latvijā tādu speciālistu nevarēju atrast. Šeit autoserviss klientu ar vecu "Citroën" labāk redz ejam nekā nākam. Tagad manam "XM" viss ir kārtībā, bet, ja to lietošu, ir pilnīgi skaidrs, ka agri vai vēlu tam būs nepieciešams serviss, un tas atkal nebūs nekas vienkāršs."

Spilgtie modeļi ir kolekcionāru favorīti

Interesanti, ka "Citroën" oficiālajam rūpnīcas muzejam Parīzē ir ne viens vien konkurents. Piemēram, Anrī Fradē, pirms ierasto ikdienu apturēja vīrusa epidēmija, Francijas dienvidu pilsētiņā Kastelānā apmeklētājiem piedāvāja 40 gadu laikā uzkrātu 110 pēckara "Citroën" kolekciju. Uzņēmējs un filantrops Pīters Malins 40 klasiskos "Citroën" aicināja aplūkot savā privātīpašumā.

"Mani vienmēr ir intriģējušas automašīnu dīvainības, vīzija bez kompromisiem un pieskaņošanās. Sākot no hidropneimatiskās balstiekārtas un priekšējo riteņu piedziņas līdz reklāmai Eifeļa tornī, "Citroën" vienmēr ir riskējuši, un es to apbrīnoju," prezentējot savu kolekciju, teic Malins.

Pēc viņa teiktā, ražotāja panākumu atslēga allaž bijusi unikālā formas un funkciju harmonija. "Citroën" to atkal demonstrē ar jaunākās paaudzes "C3", "C3 Aircross" un "C5 Aircross". Pagājušā gada izskaņā prezentētais "C4", kā arī tā elektriskā versija "ë-C4" drīz būs pieejami arī Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!