Elektriskā skrejriteņa avārijā gūto traumu ārstēšana vidēji izmaksā 133 eiro

Saskaņā ar Valsts policijas statistiku gada pirmajā pusē konstatēti 113 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektrisko skrejriteņu vadītāji. Tas ir vairāk nekā šajā periodā pērn. Par laimi daļa avāriju beigušās bez iesaistīto traumām. BTA šogad saņēmusi par 21% mazāk nelaimes gadījumu atlīdzības pieteikumus nekā pirms gada, turklāt arī ārstēšanai nepieciešama mazāka summa.

Smago savainojumu skaits, kuru izdziedēšanai bija nepieciešami vairāk nekā 300 eiro, gada laikā sarucis par 42%. Vidējā atlīdzību summa gājusi mazumā – no 150 eiro pirms gada līdz 133 eiro. Tas ir vidēji par 17 eiro jeb 11% mazāk.

Abos gados dominē ļoti līdzīgi negadījumi, kas saistīti ar satiksmes situācijas nepienācīgu izvērtēšanu, braukšanas iemaņu trūkumu un arī pārgalvību. Cietušie guvuši kaulu lūzumus, smadzeņu satricinājumus vai iedzīvojušies plēstās brūcēs, ietriecoties nepamanītā šķērslī, saslīdot uz bruģa vai zaudējot kontroli pār stūri uz nelīdzena ceļa. Atlīdzība izmaksāta arī vairākiem gājējiem, kuriem nācies ārstēties pēc tam, kad uz ietves, pagalmā vai šķērsojot ielu uztriecies elektriskais skrejritenis.

"Elektroskūteris ir salīdzinoši straujš, tas spēj attīstīt ātrumu līdz 30 kilometriem stundā, tādēļ bremzēšanas ceļam jāierēķina vairāki metri. Nelielo riteņu dēļ skrejritenis ir grūti vadāms pa nelīdzenu ceļu, slīd pa bruģi un iebraukšana lielākā bedrē var novest pie sāpīga "lidojuma" pāri stūrei. Tas noteikti nespēj pārvarēt ielu apmales tik elegantā lēcienā kā BMX vai amortizēt koka sakņu uzlauztu ietves asfaltu kā kalnu divritenis. Tādēļ elektrisko skrejriteni vajadzētu vadīt krietni uzmanīgāk un izturēties pret to atbildīgi," aicina "BTA" apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Jāpatur prātā, ka ar elektrisko skrejriteni drīkst braukt personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, kā arī 14 – 17 gadu veci pusaudži ar AM, A1, B1 vai traktortehnikas vadītāja apliecību.