Foto: Shutterstock
Aplūkojot pēdējo gadu tendences vieglo auto jomā, kļūst skaidrs, ka tradicionālos benzīna un dīzeļdegvielas dzinējus vairākumā gadījumu aizstās elektriskā piedziņa. Savukārt komerctransportam, kam ir jāapmierina arvien augošās patērētāju vajadzības, ražotāji joprojām meklē dažādas alternatīvas klasiskajai degvielai. Viena no tām ir ūdeņradis.

Elektrība – pilsētā, ūdeņradis – uz lielceļiem

Elektrisko komercauto klāsts nepārtraukti paplašinās. Lielākajai daļai ražotāju ir vismaz viens šāds modelis, savukārt daži zīmoli paguvuši nokomplektēt iespaidīgu sava piedāvājuma daļu. Piemēram, "Volkswagen" pārdod "e-Crafter" un izmēros mazāko elektrisko "ID.Buzz", kas arī drīzumā nonāks tirgū. "Renault" piedāvā "Master E-Tech", bet "Peugeot" pieejami vairāki pilnībā elektrificēti komercmodeļi: "e-Partner", "e-Expert" un ietilpīgais "e-Boxer".

Tomēr lielākajai daļai no tiem ir viens trūkums – ar vienu uzlādi iespējams veikt salīdzinoši nelielu distanci, kas ne vienmēr ir pietiekami ārpus pilsētas. "Profi Latvija" žurnāla galvenais redaktors Guntars Pulss, kurš testējis vairākus elektriskos mikroautobusus, domā, ka pagaidām tie vēl nespēj apmierināt visas vajadzības: "Pilsētā šāda mašīna ir patiešām laba izvēle: tā viegli tiek galā ar saviem uzdevumiem, respektīvi – pārvadāt preces un pakas. Ar to var arī vest pasažierus, piemēram, viesnīcas viesus no lidostas un atpakaļ. Taču uz lielceļa, kur ātrums un attālumi ir lielāki, ar to vairs nepietiek. Pārvadājumiem lielā attālumā ir nepieciešama labāka alternatīva."

Vēl vienu elektriskā komerctransporta trūkumu min arī autožurnālists un konkursa "Latvijas Gada auto" žūrijas biedrs Ingars Tenis: "Elektriskie busiņi ir lieliski, braucot pilsētas režīmā, taču tie var radīt galvassāpes uz šosejas. Ja mēs vēlamies, lai komercauto ar vienu uzlādi spētu veikt pietiekami lielu gabalu, tam jāuzstāda lieli akumulatori, bet tas nozīmē lielāku svaru, lielākas izmaksas un ilgāku uzlādes laiku. Tāpēc tas nav racionālākais problēmas risinājums."

Šo iemeslu dēļ ražotājiem ir jāmeklē tehnoloģiski veidi, kas novērstu uzreiz divas problēmas: pārāk īso nobraukumu ar vienu uzlādi un pārāk lielo kaitējumu videi. Ūdeņradis palīdz tikt galā ar abām šīm problēmām, un tā nav tikai teorija. "Peugeot" jau šobrīd ražo ar ūdeņradi darbināmu "e-Expert Hydrogen", kas ar vienu uzpildi spēj veikt 400 km (saskaņā ar WLTP).

"Uzņēmumiem ļoti nepatīk, ja bizness bremzējas – vai tā būtu stāvēšana uzlādes stacijās, vai nespēja nobraukt tik daudz, cik nepieciešams. Ūdeņradis varētu būt laba alternatīva dīzelim, jo šī tehnoloģija ļauj veikt lielus attālumus un uzpildīt bāku tikai dažās minūtēs. Protams, tehnoloģiskais progress turpināsies, un nākotnē loģistika varētu darboties šādi: elektriskie auto brauc pa pilsētu, bet ūdeņraža – starppilsētu maršrutos," uzskata Guntars Pulss.

Lielākais šķērslis ir infrastruktūra

Lai gan ūdeņradis kā auto degviela vēl nav plaši izplatīts, dažviet ir vērojams progress. Piemēram, "H2 Mobility" staciju tīklā Vācijā šobrīd ir vairāk nekā 90 vietas, kur var uzpildīt ūdeņradi. Pārsvarā tās atrodas pie autoceļiem un ir piemērotas komerctransportam. Tieši infrastruktūras attīstība būs viens no galvenajiem faktoriem, kas noteiks ūdeņraža transporta nākotni.

"Līdzīga problēma bija arī ar elektroauto – bija ļoti vāja infrastruktūra. Taču nu tas ir atrisināts. Tagad publiskās ātrās stacijas arī ārpus pilsētām pieejamas ik pēc 30 km, un ir pierādījies, ka izveidot šādas stacijas nav nemaz tik sarežģīti. Turklāt elektromobili var uzlādēt arī no kontaktligzdas mājās. Ūdeņraža gadījumā ir citādi – tam ir nepieciešama īpaša infrastruktūra. Šādu staciju izveide prasa lielus ieguldījumus, un arī tehnoloģiski tas ir sarežģīti. Tāpēc šeit izaicinājumu būs nedaudz vairāk," uzsver Ingars Tenis.

Tieši infrastruktūras trūkums pašlaik kavē ne tikai komerciālā, bet arī privātā ūdeņraža transporta attīstību. "Latvijā ir tikai viena ūdeņraža uzpildes stacija, savukārt Igaunijā un Lietuvā nav nevienas. Tas būtiski apgrūtina loģistikas procesu, testējot jaunos ūdeņraža auto, nemaz nerunājot par ikdienas ekspluatāciju," ar nožēlu saka Ingars.

Tomēr arī ražotāji apzinās, ka bez atbilstošas infrastruktūras ievērojama progresa nebūs, tāpēc auto kompānijas pašas investē sistēmas izveidē. Piemēram, "Peugeot" cieši sadarbojas ar enerģijas piegādātājiem un veicina ūdeņraža infrastruktūras attīstību.

Ūdeņradis var kļūt par pilnvērtīgu alternatīvu

Nākotnē ūdeņradis var kļūt par pilnvērtīgu alternatīvu benzīnam un dīzeļdegvielai, jo īpaši komercsektorā, kur elektroauto ne vienmēr spēj apmierināt patērētāju vajadzības. Tiesa, tas prasīs laiku.

"Pašlaik tehnoloģijas jau ir visai daudzsološas, un ar laiku tās tikai uzlabosies. Attīstībai ir svarīgi, lai pircējiem šīs mašīnas būtu pieejamas cenas ziņā. Šobrīd tās ir ārkārtīgi dārgas. Taču, jo vairāk ūdeņraža transporta tiks ražots, jo infrastruktūra būs plašāka un cenas zemākas. Svarīga ir arī politiskā nostāja, nodokļi, ierobežojumi un subsīdijas. Eiropa cenšas līdz 2050. gadam sasniegt vērienīgus mērķus piesārņojuma samazināšanā. Ja visa sistēma darbosies pareizi, t.i., būs stimuli šādu auto iegādei un to papildinās arī saprātīga nodokļu sistēma, progress noteikti būs," prognozē Guntars Pulss.

Privāto auto segmentā attīstība notiek elektropiedziņas virzienā, bet komerctransporta jomā risinājuma meklējumos ir iesaistītas arī dažādas citas alternatīvas. Ūdeņradis ir kļuvis par vienu no pievilcīgākajiem variantiem vairākos aspektos, un daži ražotāji jau lieliski apzinās šīs tehnoloģijas potenciālu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!