Foto: Publicitātes foto
Lai saprastu, cik strauji attīstās transporta nozare, atliek atskatīties uz desmit gadus seniem notikumiem. Tā 2012. gadā, elektrifikācijai uzņemot apgriezienus, visā pasaulē tika pārdoti aptuveni 130 tūkstoši elektroauto. Tagad tik daudz pārdod vienā nedēļā.

Šīs pārmaiņas lielākoties virzījusi apņemšanās samazināt ietekmi uz vidi un izskaust oglekļa dioksīda izmešus – Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments ir lēmuši, ka no 2035. gada vairs nedrīkstēs tirgot jaunas mašīnas ar iekšdedzes dzinēju.

Konkurenti mina uz papēžiem "Tesla"

Tomēr liela ietekme, nenoliedzami, bijusi arī pašiem auto ražotājiem. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem 2023. gada sākumā pa pasaules ceļiem braukā aptuveni 16 miljoni elektroauto – šāds rezultāts nebūtu iespējams bez pašu ražotāju apņēmības. "Tesla" joprojām tiek uzskatīta par elektroauto avangardisti, taču citi uzņēmumi ļoti īsā laikā ir ievērojami to iedzinuši. "Volkswagen", "Mercedes-Benz" koncerni un "Hyundai" uzņēmumu grupa ļoti ātri sagatavoja jaunas platformas tieši elektromobiļiem, uz kurām cits pēc cita tiek izstrādāti jauni modeļi.

"Elektrifikācija ir nopietns izaicinājums, kas prasa miljardiem lielas investīcijas. Taču jāņem vērā, ka auto ražošana vēl nekad nav bijusi tik vienkārša kā tagad. Arī Ķīnas uzņēmumi ir kļuvuši ievērojami konkurētspējīgāki, ko lielā mērā ietekmējušas to ciešās attiecības ar daudziem tirgus veterāniem," norāda Latvijas vadošā auto vēstures pārbaudes servisa "autoDNA" vadītājs Agris Dulevičs.

Īpaši solīds, pat salīdzinot ar "Tesla" darbību, izskatās "Hyundai" grupas modeļu progress. "Ioniq 5" ar 800 voltu elektrisko sistēmu ne tikai izpelnījās 2022. gada Pasaules gada auto titulu, bet arī ļauj akumulatoru no 10 līdz 80 procentiem uzlādēt 18 minūtēs. Savukārt jaunākais elektroauto "Hyundai Ioniq 6" ar pilnu uzlādi spēs nobraukt vairāk nekā 600 km.

Šādu rezultātu inženieriem izdevies sasniegt, nevis uzstādot super-ietilpīgu akumulatoru, bet gan maksimāli uzlabojot elektrisko piedziņu un izstrādājot īpaši aerodinamisku virsbūvi. Pēc autoražotāja sniegtās informācijas "Ioniq 6" vidējais patēriņš būs vien 14,3 kWh uz 100 km.

Šobrīd ir izveidojusies interesanta situācija, proti – korejieši ir gatavi apmierināt Eiropas elektroauto interesentu vajadzības pat labāk nekā tradicionālie reģiona līderi japāņi. "Lai nostiprinātos Eiropas tirgū, "Hyundai" grupa ir veikusi lielas investīcijas, un tagad ir šeit uz palikšanu," piebilst Agris.

E-motori nāk palīgā mazākiem iekšdedzes dzinējiem

Kā norāda Agris Dulevičs, elektroauto pārdošanas apjomi šobrīd varētu būt pat vēl lielāki, taču to kavē salīdzinoši augstās cenas un daļēji – nepilnīgā infrastruktūra. Šīs jaunā tipa mašīnas liek cilvēkiem mainīt ikdienas ieradumus, un ne visi ir tam gatavi.

2023. gada sākumā Latvijā bija reģistrēti nepilni 4000 elektroauto, kas ir krietni mazāk nekā hibrīdu. "Hibrīdi pagaidām tiek pieņemti labāk, jo tie ir vairāk piemēroti cilvēkiem, kam svarīgākais kritērijs vienmēr bijis pieticīgs degvielas patēriņš. Hibrīdmašīnas ir diezgan ekonomiskas, un to apkope ir lētāka nekā dīzeļiem. Svarīgi arī tas, ka šie auto, īpaši lietotie, ir pa kabatai daudziem Latvijas cilvēkiem. Piedevām to īpašniekiem nav jāmaina ikdiena, jo akumulators uzlādējas automātiski," skaidro Agris.

Minēto iemeslu dēļ īsā laikā populārs ir kļuvis arī tā sauktais vieglais hibrīds (MHEV). Modeļi ar šo tehnoloģiju ir lētāki nekā pašuzlādes (HEV) un uzlādējamie (PHEV) hibrīdi, jo tiem tiek izmantots jaudīgs elektromotors un salīdzinoši neliels akumulators. Tomēr ar tiem pilnīgi pietiek, lai samazinātu iekšdedzes dzinēja slodzi un arī degvielas patēriņu. Pievilcīgākas izmaksas vieglo hibrīdsistēmu ļauj uzstādīt arī salīdzinoši lētos B segmenta modeļos. Pašlaik tirgū ir pieejamas tādu auto elektrificētās versijas kā "Ford Fiesta", "Hyundai i20" un "Alfa Romeo Tonale".

Vieglajā hibrīdā integrētā elektromotora jauda parasti nepārsniedz 15 kW, taču tas spēj radīt papildu vilci, kas aizpilda robus iekšdedzes dzinēja griezes momenta līknē. Ražotājiem tas ir svarīgi, jo tie turpina samazināt benzīna dzinēju tilpumu un uzstādīt turbokompresorus.

"Ļoti plaši izmantotie trīscilindru benzīna motori pēdējos gados ir kļuvuši par sava veida nozares standartu. Atmosfēriskie dzinēji ir gandrīz izzuduši – tie nespēj panākt nepieciešamo griezes momentu un efektivitāti. Atsevišķos gadījumos tie vēl tiek izmantoti hibrīdos, taču arī tur to ir arvien mazāk," komentē Agris Dulevičs.

Manuālā pārnesumkārba kļūst par reliktu

Auto nozarei samazinot izmaksas un arvien vairāk unificējot ražošanu, dažādu zīmolu modeļi ir kļuvuši līdzīgāki nekā jebkad agrāk. Joprojām ir atšķirības dizainā un ergonomiskajos risinājumos, taču vadības, komforta un lietošanas ērtuma ziņā dažādu zīmolu modeļi ir kļuvuši ja ne identiski, tas stipri līdzīgi.

Viena acīm redzama izmaiņa salīdzinājumā ar iepriekšējās paaudzes mašīnām ir tā, ka jaunie modeļi arvien retāk pieejami ar manuālo pārnesumkārbu. Pat eiropieši vairs nevēlas visu vadību ņemt uz sevi un arvien biežāk pārnesumu pārslēgšanu uztic automātiskajai transmisijai.

"Braukt kļūst arvien ērtāk – strauji paplašinās savienojamības iespējas, parādās arvien vairāk jaunu funkciju. Vēl pavisam nesen daudzos auto nebija pat "Bluetooth" saskarnes un brīvroku sistēma tika piedāvāta kā papildaprīkojums. Savukārt tagad gandrīz jebkurā jaunajā modelī dažās sekundēs var aktivizēt "Apple CarPlay" vai "Android Auto"," pārmaiņas ilustrē Agris Dulevičs.

Ikdienā ārkārtīgi ērtā viedierīču ekrāna replicēšana bez vada beidzot ir kļuvusi pieejama ne tikai tādos prestižos modeļos kā, piemēram, BMW 3. sērijā, "Audi A6" un "Mercedes-Benz EQS". "Hyundai", "Kia" un "Volkswagen" zīmolu vadītāji ātri saprata, ka tam nevajadzētu būt luksusa aprīkojumam, un ir ieviesuši tos daudzo jaunajos modeļos.

Apvieno komfortu ar pievilcīgu estētiku

Agris Dulevičs uzsver, ka ne visas izmaiņas automašīnu konstrukcijā ir stingri pragmatiskas. Viens no piemēriem ir riteņu diski, kuru lielums pēdējos desmit gados ir ievērojami palielinājies. Daudzus gadus par normu standarta komplektācijā tika uzskatīti 15 collu riteņi, bet tagad tie tiek uzstādīti tikai pilsētas hečbeku bāzes aprīkojumā. Toties krosoveriem parasti ir vismaz 17 collu diski.

"Ar lielākiem diskiem mašīnas izskatās labāk. Pircējiem ir svarīgs auto dizains, un lieli riteņi to padara izteiksmīgu. Cilvēki gan ne vienmēr izprot, kā tas ietekmē vadāmību, gaitu un riepu maiņas izmaksas," piebilst eksperts.

Lieli riteņi īpaši piestāv pilsētas apvidniekiem, tāpēc pat vidējiem modeļiem, kā "Peugeot 408" un "Hyundai Tucson", tagad var uzstādīt 19 collu diskus. Vēl viens jauninājums, kas tiek piedāvāts modernajos apvidniekos, ir pielāgojama balstiekārta. Tas ir veids, kā saglabāt teicamu komfortu un lielisku vadāmību neatkarīgi no riteņu izmēra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!