Ar B kategoriju: 'Vespa', kurā iemīlēties, un futūristiskais 530 ccm 'Piaggio'

Pilsētas nav iedomājamas bez motorolleriem – nelielie braucamrīki ir kompakts un ērts pārvietošanās līdzeklis cauri urbāno džungļu burzmai ar iespēju gandrīz jebkur atrast vietu stāvēšanai, bet atšķirībā no motocikla kājas ir pasargātas no peļķu šļakstiem un braukšanas poza ir piemērota dažādam apģērbam. "Delfi" karstā vasaras dienā izmēģināja divus radikāli atšķirīgus motorollerus – jebkuram ar B kategorijas tiesībām braukšanai pieejamo klasisko "Vespu" un tehnoloģijām bagāto trīs riteņu "Piaggio".

Attieksme pret motorolleriem var būt dažāda. Var patikt, kaitināt vai būt vienaldzīgi, bet tas noteikti nav par "Vespu". Vismaz man pašam "Vespa" vienmēr ir bijusi ārpus konkurences, ja salīdzina ar pārējo motorolleru masu, un kaut kas pilnīgi nesaistāms ar griezīgi skaļajiem motorolleriem (mopēdiem) Rīgas piepilsētās siltos vasaras vakaros. Ne velti "Vespa" kopš savas dzimšanas pēc Otrā pasaules kara Itālijā ir kļuvusi par neapstrīdamu stila ikonu visā pasaulē, ko atpazīst un kopē. Pēc sava pirmā brauciena varu tikai piebilst, ka to nevar nemīlēt.

Jaunā "Vespa" GTS pieejama divās dzinēja versijās – 125 kubikcentimetru un 300 (278). Testam izvēlējos mazāko, jo, pirmkārt, atļauts braukt ar B kategorijas vadītāja apliecību, tāpēc motorollers pieejams plašākām masām, un, otrkārt, tieši šim motoram