Lemānas dīvainības, traģēdijas un rekordi

Lielais sākums 1923. gadā

Pirmo reizi sacensības Lemānas pilsētiņas apkaimē notika tālajā 1923. gadā, tolaik risinoties tikai pa publiskajiem ceļiem. Interesanti, ka pašā sākumā uzvarētāju gribēja noteikt nevis katrā atsevišķā sacīkstē, bet gan summējot trīs gadu rezultātus kopā! Kurš ātrāk veiktu trīs 24 stundu sacīkstes, arī tiktu pie uzvarētāja kausa.

Taču jau 1928. gadā šo ideju atzina par nederīgu un ar atpakaļejošu datumu par uzvarētājiem kronēja katras iepriekš notikušās sacīkstes uzvarētājus. Par visu laiku pirmajiem Lemānas 24 stundu brauciena uzvarētājiem kļuva francūžu Andrē Legašē un Renē Leonarda pilotētā "Chenard et Walcker Sport" ekipāža.

Starta procedūra - sprints uz mašīnu

Ievērības cienīga šī sacīkste bija ne tikai ar savu formātu, bet arī starta procedūru. Agrāk pilotiem nevis bija jāgaida drošības mašīnas došanās malā vai zaļo gaismu iedegšanās, bet gan pēc starta šāviena kā vieglatlētiem jāskrien pāri ceļam uz savām mašīnām, iespējami ātrāk tajās jāiekāpj un jādodas ceļā.

Sportisti nereti, protams, tīši vai netīši aizmirsa par drošības jostu piesprādzēšanu, jo tas tikai kavēja laiku. Kad 1969. gadā pirmajā aplī bojā aizgāja viens no pilotiem, kurš nebija piesprādzējies, organizatori šo starta procedūru atcēla.

Lielākā traģēdija autosporta vēsturē

Lemāna var lepoties ar daudziem spožiem brīžiem, taču vēsturē diemžēl ir bijuši arī skumji un pat ļoti traģiski mirkļi. 1955. gadā sacensību laikā notika viens no lielākajiem negadījumiem visā motoru sporta vēsturē, kad pūlī ielidojušas automašīnas atlūzas nogalināja 83 cilvēkus.

Avārija notika pie boksiem, kad pitstopā grasījās doties Maiks Hotorns. Atpalicējs Lenss Maklins, lai izvairītos no bremzējošās mašīnas, bija spiests strauji mainīt trajektoriju un viņā no aizmugures ietriecās Pjērs Levjē. Tieši Levjē pilotētā "Mercedes" atlūzas ielidoja skatītājos, bojā gāja arī pats pilots. Ar to pietika, lai uz vairāk kā 30 gadiem "Mercedes" pilnībā aizietu no autosporta.

Visā Lemānas vēsturē bojā gājis 21 sportists. Pēdējais no letālajiem negadījumiem notika 1997. gadā, kad nāvējošu avāriju piedzīvoja franču braucējs Sebastians Enžolrā.

Ātruma rekords pārsniedz 400 km/h

Lemāna ar saviem 13.6 kilometriem ir ne tikai viena no garākajām, bet arī ātrākajām sacīkšu trasēm pasaulē. Šeit arī sasniegts ļoti iespaidīgs maksimālā ātruma rekords.
1988. gadā, kad slavenā "Mulsane" taisne vēl bija 5 km gara, "WM Peugeot" komanda zināja, ka tai nav izredžu izcīnīt uzvaru, taču tāpat tā zināja, ka "Welter Racing" ražotā mašīna ir ļoti laba aerodinamikas ziņā. Tā gada projektu oficiāli nodēvēja par "Project 400", ar mērķi sacensību laikā pārspēt 400 km/h maksimālā ātruma robežu. Roberts Dorčijs to arī paveica, sasniedzot 407 km/h, kas ir joprojām nepārspēts rekords, taču jau pēc veiktiem 59 apļiem mašīna apstājās ar pārkarsušu motoru.

Rekordu galvgalī Kristensens un "Porsche"

Absolūtais rekordists gūto uzvaru ziņā Lemānā ir dāņu autosportists Toms Kristensens, turklāt mums ir tā lieliskā izdevība joprojām vērot dižā braucēja sniegumu trasē. Kristensens savā karjerā Lemānas 24 stundu sacensībās izcīnījis astoņas uzvaras (1997, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2005, 2008), turklāt kā redzams statistikā, tad sešas no tām guvis pēc kārtas. Tuvākais sekotājs ar sešām uzvarām ir leģendārais beļģis Žakijs Ikss, kura meita Vanīna šobrīd turpina tēva iesākto un startē Lemānā, lai gan par pirmajām vietām, vismaz pagaidām, necīnās.

Lai gan esam pieraduši, ka pēdējā desmitgadē Lemānā dominējusi "Audi" komanda, uzvaru rekords tomēr pieder citai Vācijas automobiļu rūpnīcai, "Porsche", kas var lepoties ar 16 uzvarām. Pēdējo no tām "Porsche" guva 1998. gadā un pašlaik tai nemaz nav savas mašīnas vadošajā klasē LMP1. "Audi" un "Ferrari" ir pa deviņām uzvarām un vēl labi tālu līdz rekordam.