Braucot pa slapju segumu, jāsamazina ātrums un jāpalielina distance
Foto: Publicitātes foto

Braukšana lietū autovadītājam nozīmē redzamības pasliktināšanos un ilgāku reakcijas laiku, savukārt iebraukšana peļķē var izraisīt akvaplanēšanu vai radīt bojājumus automašīnai. Tāpēc, braucot pa slapju ceļa segumu, nepieciešams samazināt ātrumu un palielināt distanci ar priekšā braucošo transportlīdzekli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lietainos laika apstākļos vadītājam ir jābūt vēl uzmanīgākam un pastiprināti jāseko līdzi situācijai uz ceļa. Nokrišņi palielina saslīdēšanas iespējamību, un vadītāja pienākums ir to novērst. Neuzmanīga braukšana un neatbilstoša ātruma izvēle apdraud satiksmes dalībnieku drošību.

Braucot pa slapju segumu

Braukšana ar atļauto maksimālo ātrumu vai mazāku ātrumu negarantē drošību uz ceļa. Lai ātrumu varētu uzskatīt par drošu, tam ir jābūt piemērotam tieši konkrētajiem laika apstākļiem, noteiktajiem satiksmes ierobežojumiem un redzamībai uz ceļa. Braukšana lietū var ievērojami samazināt redzamību, novērst uzmanību un pat pagarināt autovadītāja reakcijas laiku. Tāpēc lietainās dienās automašīnas vadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem.

Pastiprināta uzmanība jāpievērš ceļa segumam un jāizvairās no iebraukšanas peļķēs vai ar ūdeni piepildītās ceļa risēs. Ja tomēr nav iespējams izvairīties no iebraukšanas peļķē, piebraucot pie tās, ir maksimāli jāsamazina ātrums un tieši pirms peļķes jānoņem kāja no bremžu pedāļa, cenšoties peļķi izbraukt lēni un vienmērīgi. Tā kā nav zināms, vai peļķe neslēpj dziļu bedri, lai pasargātu pārnesumkārbu un dzinēju no trieciena, vēlams nospiest sajūgu. Šāda rīcība palīdzēs samazināt automašīnas bojājuma apmērus.

Akvaplanēšana – kā pareizi rīkoties

Braucot pa slapju virsmu, var rasties akvaplanēšana – riepas nespēj novadīt lieko ūdeni un zaudē saķeri ar ceļa segumu. Šādā situācijā automašīnas aizmugure var tikt sanesta uz sāniem un parādīties pēkšņa stūres nestabilitātes sajūta, jo stūre kļūst pārāk viegli vadāma. Šādā brīdī nedrīkst pēkšņi un strauji spiest bremzes, bet gan ir jānoņem kāja no gāzes pedāļa, ļaujot automašīnai vienmērīgi zaudēt ātrumu. Tāpat nevajadzētu sagriezt stūri, bet gan pagaidīt, līdz automašīna atkal kļūs vadāma. Visām šīm darbībām vajadzētu palīdzēt atgūt riepu saķeri ar segumu un saglabāt transportlīdzekļa stabilitāti.

"Pārmērīgs ātrums, nodilušas riepas un lietus pārpludināts ceļš ir ļoti bīstama kombinācija un iemesls kontroles zaudēšanai. Lai izvairītos no akvaplanēšanas, samaziniet ātrumu, it īpaši, ja auto riepu protektori vairs nav dziļi. Lai gan saskaņā ar ES normatīviem protektora dziļums drīkst būt 1,6 mm, riepas būtu nepieciešams nomainīt brīdī, kad protektora dziļums sasniedzis trīs līdz četrus milimetrus. Šādas riepas nodrošinās labāku saķeri ar segumu," skaidro Ādams Bernards, "Renault" drošas braukšanas skolas mācību direktors.

Palieliniet distanci ar priekšā esošo transportlīdzekli

Braucot ierobežotas redzamības apstākļos un pa slapju ceļa segumu, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu distanci ar citiem satiksmes dalībniekiem. Bremzēšanas ceļš palielinās proporcionāli transportlīdzekļa ātruma pieaugumam kvadrātā. Tas nozīmē, ātrumam pieaugot divas reizes, bremzēšanas ceļš kļūs četras reizes garāks. Uz slapja seguma bremzēšanas ceļš var pagarināties līdz pat vairākiem desmitiem metru – tas ir jāņem vērā, izvēloties distanci ar citām automašīnām.

"Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem minimālajai distancei starp transportlīdzekļiem, kas brauc pa to pašu joslu, ir jābūt vismaz pusei no transportlīdzekļa ātruma, kas izteikts kilometros stundā. Piemēram, vadītājam, kurš brauc ar ātrumu 120 km/h, jānodrošina 60 m distance no priekšā braucošā transportlīdzekļa," norāda Bernards.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ceļu satiksme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form