'Delfi' reportāža: No sava zibšņa neizbēgsi
Foto: DELFI

No 21. novembra līdz 30. novembrim jaunie fotoradari fiksējuši 2229 atļautā braukšanas ātruma pārkāpumus. Portāls "Delfi" dodas pētīt notikumu ķēdi, kā signāls par kārtējā ātruma pārkāpēja traukšanos gar bīstamo kastīti, nonāk līdz novērotājam, tiek pārvērsts soda kvītī un aizceļo pie nepatīkami pārsteigtā vaininieka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jaunākās paaudzes aparāti

Policijas darbiniekiem nepatīk, ka novembra beigās ieviestie fotoradari tiek dēvēti par "jaunajiem". "Fotoradari Latvijā ir kopš 2008. gada. Jā, šie ir jaunākās paaudzes radari, tomēr būtībā tas nav nekas jauns," teic Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja Ceļu policijas speciālās nodaļas vecākā inspektore Diāna Žvīgure.

Kopā ar viņu un diviem fotoradaru uzturētāju kompānijas "Vitronic Baltica" pārstāvjiem sekojam netrafarētam firmas pārstāvju automobilim pa Juglas ielu, kur netālu no Juglas Neredzīgo un vājredzīgo internātskolas taisna ceļa posma malā uzstādīts fotoradars. Nogriežamies stāvvietā, kur mūs sagaida vēl viens fotoradaru uzturētāju pārstāvis. Visus radarus apkalpojošos cilvēkus fotografēt stingri aizliegts.

"Vitronic Baltica" pārstāvis Rolands Ezergailis sarunā ar portālu "Delfi" skaidro, ka uz Juglas ielas novietotais pārvietojamais fotoradars mēra ātrumu ar lāzeru, kas šajā nozarē esot jaunums. Sistēma fiksē visu, kas notiek uz ceļa, konkrētajā gadījumā - pat abos virzienos.

Jautāts, vai jaunie fotoradari fiksē arī ātruma pārkāpēja seju, Ezergailis norāda: "Latvijas likumdošana šobrīd nenosaka, ka nepieciešams fiksēt transportlīdzekļa vadītāja seju, tādēļ šobrīd tas darīts netiek. Ja mainīsies likumdošana, tad, mainot tehniskos parametrus, tas būs jārisina". Savukārt Žvīgure piebilst: "Tiklīdz likumā tiks noteikts, ka jāfiksē arī vadītāja seja, dosim firmai uzdevumu un risināsim šo jautājumu. Pašlaik tiesībsargs šo jautājumu ir aktualizējis, bet vadības nostāju es jums nevaru pateikt".

Vandaļi fotoradarus saudzē

Uz jautājumu, vai arī vandaļi iecienījuši fotoradarus, Ezergailis norāda, ka firma strādā ar apdrošināšanas kompāniju, bet nopietni vandālisma akti nav notikuši. "Nosacīti viss ir mierīgi," viņš saka. Savukārt VP pārstāve piebilst, ka "gadījumā, ja kādam ir doma kādu radaru sabojāt ar cerību, ka būs par vienu fotoradaru mazāk - tas tā nenotiks, jo vietā būs jauns aparāts".

Katru pārvietojamo fotoradaru apkalpo viens uzturētāju firmas pārstāvis. "Valsts policija sastāda dislokāciju, norādot cik ilgu laika posmu katrā konkrētajā vietā fotoradaram jāatrodas, un nosūta to "Vitronic Baltica". Fiksējot braukšanas ātrumu, nepastāv cilvēciskais faktors - aparatūra strikti nomēra, konstatē un braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījumā nofotografē.

Tādēļ arī operatoram nav jābūt kompetentam jautājumā, vai autovadītājs ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus," stāsta Žvīgure un piebilst, ka firmas darbinieks vien uzstāda fotoradaru VP norādītājā vietā, pārbauda, vai aparatūra darbojas precīzi. Uz vietām, kurās atrodas šādi fotoradari, diezgan bieži pārbaudēs brauc arī VP pārstāvji.

Sākumā par fotoradariem bijusi tik liela interese, ka cilvēki pat braukuši pie tiem nofotografēties. To gan visvairāk izjutuši tieši radaru operatori, kuru tiešie darba pienākumi ir uzstādīt pieskatīt "ātruma ķērājus". "Reizēm šoferi pīpina tiem, kuri stāv pie fotoradara vai parāda kādus žestus," teic Žvīgure. Kāds Lietuvas pilsonis, ieraugot fotoradaru, pazudis, "ienirstot" automašīnas sēdeklī, bet kādam Žvīgures kolēģim, kurš uzstādījis fotoradaru, reiz piebraukuši klāt sportiska izskata jaunieši ar beisbola nūjām un centušies iebiedēt radara uzstādītāju.

Kā informācija no radara nokļūst policijā?

Atšķirībā no Nikolaja Nosova utopijas "Nezinītis Saules pilsētā", kur milicis pie pults "onlainā" redzēja, kas notiek visos Saules pilsētas krustojumos, mūsdienu Latvijā ķēdīte no pārkāpuma fikšēšanas līdz apkopošanai ir piņķerīgāka. Firmas pārstāvis - operators saņem kodētus datus no fotoradara, nodod  tos citam "Vitronic Baltica" darbiniekam, kurš minēto informāciju nosūta Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). Savukārt CSDD datus apstrādā, konstatē pārkāpumu, nosaka iespējamo sodu un ar īpašas programmas palīdzību tos pārsūta atbildīgajam darbiniekam Valsts policijā.

Radaru operatoram nav piekļuves datiem, jo informācija tiek iegūta kodētā veidā. Ir konkrēta programma, kas pieejama vien tiem cilvēkiem, kas tieši strādā ar fiksēto informāciju. "Atvērt un modificēt šos failus nav iespējams nekādā veidā nevienā posmā," saka Ezergailis un arī pauž uzskatu, ka pat hakeriem varētu sagādāt grūtības uzlauzt šo sistēmu un pat gadījumā, ja fotoradars sabojājas, informāciju būs iespējams nolasīt. "Esam nodrošinājušies pret visu iespējamo!" stāsta Žvīgure.

Ko pamana autovadītājs?

"Citi pamana zibspuldzi, citi nepamana. Šo fotoradaru zibspuldze nav īpaši spēcīga. Vēl nesen mums bija saruna ar kādu vadītāju, kurš teica, ka esot tik ļoti apžilbināts, ka bijis jāapstājas. Bet tā nav taisnība, jo ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka šī veida zibspuldzes neapžilbina autovadītājus," stāsta VP pārstāve.

Uz jautājumu, vai jaunie fotoradari fiksē tos transportlīdzekļus, ar kuriem netiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, bet kuriem nav tehniskās apskates, Žvīgure norāda: "To mēs redzam brīdī, kad informācija par fiksēto ātruma pārkāpumu tiek nosūtīta uz CSDD. Attiecīgi programmatūra nodrošina iespēju konstatēt faktu vai transportlīdzeklim noteiktajā termiņā ir vai nav veikta valsts tehniskā apskate, kā arī ir vai nav izdarīta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Gadījumos, ja konstatē šādus pārkāpumus, Valsts policija arī piemēro par to sodu. Taču šobrīd tas redzams tikai tad, kad tiek fiksēts braukšanas ātruma pārkāpums."

Tolerance, par kuru jāsāk satraukties

Uz jautājumu, pie kāda ātruma vadītājam jāsāk satraukties par radara fiksētu fotoattēlu, policijas nostāja joprojām ir tikpat saprotami noslēpumaina, kā jau pašā sākumā Prevencijas pārvaldes priekšnieka Edmunda Zivtiņa uzsāktais - ne "jā", ne "nē" par to, vai drīkst bezrūpīgi braukt ar +19 kilometriem stundā virs atļautā, zinot, ka protokola nebūs.

VP darbiniece uzsver, ka katrā vietā, kur novietots fotoradaras un atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, radars nav noregulēts uz 54 kilometriem stundā. "Nav tā, ka visur tas atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu sāk fiksēt no 54 kilometriem stundā vai, piemēram, tikai no 70 vai 69 kilometriem stundā - amplitūda ir dažāda".

Tāpat Žvīgure atklāj, ka bijuši arī gadījumi, kad vienas dienas laikā autovadītājs tiek pie 800 latu soda, braucot fotoradaram garām vairākas reizes, pamatīgi pārkāpjot atļautā ātruma ierobežojumu.

Fotoradaru karte VP mājaslapā tiek papildināta

Īpašus paziņojumus par jaunumiem radaru izvietojumā policija neizsūtīs, bet fotoradaru karte VP mājaslapā regulāri tiks papildināta ar vietām, kur var atrasties fotoradari.

Jautāta, vai arī viņai ir nācies pārkāpt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu, policiste norāda, ka no tā nav pasargāts neviens. "Kuram cilvēkam nav gadījies pārkāpt? Tas gan nav ieradums un tas ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmos gadījumos. Es ļoti cenšos nepārkāpt ātruma ierobežojumus," stāsta Žvīgure.

Kļūdās, maksājot soda naudu

"Maksājot soda naudu par ātruma pārsniegšanu, ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Bieži vien cilvēki nokļūdās un nauda aiziet citur. Ja tiek maksāts caur internetbanku, īpašu uzmanību jāpievērš tam, ko norāda maksājuma mērķī - jānorāda precīzi tāds maksājuma mērķis, kāds norādīts protokolā - lēmumā (protokola-lēmuma numurs un transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs), nevis,  piemēram, "sods par ātrumu"," stāsta Žvīgure.

Nepareizi ieskaitītā nauda nonāk Valsts kasē, tomēr tādos gadījumos rodas problēmas gan policijai, gan arī soda maksātājam, kurš vēlas veikt transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrēt tos transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā, ar transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums un kurš reģistrēts ārvalstīs, izbraukt no Latvijas.

"Aizejot uz Ceļu satiksmes drošības direkciju, transportlīdzeklim ir liegums un  tā īpašniekam vai turētājam būs jātērē laiks, lai pierādītu, ka sods ir samaksāts. Ir jāpiedzīvo nelielas neērtības, piemēram, dodoties uz banku, lai saņemtu apliecinājumu par naudas soda apmaksu".

Nereti cilvēki uzskata, ka sodu, kas atsūtīts kā ierakstīta vēstule, var vienkārši iznīcināt vai neiet tai pakaļ uz pastu. " Tā nav, pasta darbinieki nesaņemtās vēstules Valsts policijai sūta atpakaļ pēc glabāšanas termiņa beigām. Līdz ar ko  mēs redzam, vai cilvēks paziņojumu ir saņēmis un uzskats "nav papīrīša - nav soda" ir pilnīgi aplams - uzliktais sods nekur nepaliks". Ja nepatīkamais sūtījums adresātu tā arī nav sasniedzis, apmēram pēc mēneša tiek izsūtīts atgādinājums par to, ka  naudas sods nav samaksāts.

"Gadījumā, ja cilvēks izvairās no naudas soda apmaksas un, ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums ir stājies spēkā, lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. Līdz ar to transportlīdzekļu īpašniekam vai turētājam rodas lielāki izdevumi, jo par katru zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību maksājama  amata atlīdzība, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos.

Tāpat ir daudz problēmu ar juridiskām personām, kas mainījušas juridisko adresi. Tādā gadījumā, ja sūtījums nenokļūst pie adresāta, Valsts policijas darbinieki pārbauda uzņēmuma juridisko adresi un vēstule tiek nosūtīta atkārtoti," atklāj Žvīgure.

Ko ātruma pārkāpējs redz protokolā?

Ja gadījies pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu un saņemts protokols par sodu, tajā redzami divi fotoattēli - transportlīdzeklis, kas piesaistīts vietai, kā arī izcelta valsts reģistrācijas numura zīme, lai būtu uzskatāmi redzams, ka tas ir konkrētais auto.

Ātruma pārkāpējs protokolā redz pārkāpuma fiksēšanas datumu un laiku, pārkāpuma izdarīšanas vietu, transportlīdzekļa marku un modeli, valsts reģistrācijas numuru, konkrētajā ceļa posmā atļauto braukšanas ātrumu, iekārtas parametrus, ar kuru fiksēts ātruma pārkāpums, fiksēto braukšanas ātrumu, faktisko braukšanas ātrumu, ņemot vērā iekārtas kļūdu un pārkāpto Ceļu satiksmes noteikumu punktu.

Tāpat protokolā redzams Valsts policijas pieņemtais lēmums par piemēroto sodu un soda apmērs, maksājuma rekvizīti, laiks, kurā soda nauda jāsamaksā.

Policijas darbinieks, saņemot informāciju no CSDD, redz tikai vienu konkrētu spēkratu, kuram ir fiksēts braukšanas ātruma pārkāpums, ja arī fotogrāfijā blakus ir fiksēti citi transportlīdzekļi,  kuru vadītāji ceļu satiksmes noteikumus nepārkāpj. Tāda sistēma tiek izmantota, lai, saņemot protokolu -lēmumu, konkrētā persona nevarētu saskatīt citu informāciju, kas uz viņu neattiecas.

Lai policijas darbinieks atpazītu to transportlīdzekli, kuram fotoradars ir fiksējis atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, programmatūra to jau norāda ar taisnstūra palīdzību, kas novietots apkārt valsts reģistrācijas numura zīmei.

"Fotoattēli ir ļoti kvalitatīvi, bet vēlāk tiek veikta to apstrāde, tie tiek padarīti gaišāki, lai protokola saņēmējam fotoattēlā esošā informācija būtu vēl labāk pārredzama," stāsta Žvīgure.

Jautāta, cik ilgs laiks paiet no protokola  sastādīšanas līdz brīdim, kad  transportlīdzekļa īpašnieks vai tā turētājs, ar kuru pārkāpums izdarīts, saņem ziņu par piemēroto naudas sodu, VP darbiniece norāda, ka tas galvenokārt atkarīgs no "Latvijas Pasta", tomēr lielākoties tas notiekot nedēļas laikā. " Likums paredz, ka lēmums stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, tomēr visbiežāk adresāts protokolu saņem ātrāk".

Tāpat Žvīgure atzīst, ka daudzkārt ir dzirdējusi, ka cilvēki salīdzina fotoradaru ar ceļu policistiem. "Likumā ir noteikts, ka fiksējot pārkāpumu ar tehniskiem līdzekļiem (fotoradariem) nepaturot transportlīdzekli, piemēro tikai vadītājam paredzēto minimālo naudas sodu un, ja pārkāpumu fiksējis fotoradars, nav iespējama soda amplitūda "no līdz".

Daudzi pat jokojot saka, ka labāk "iekrist" ar fotoradaru, nekā ar policijas inspektoru, jo pat tādos gadījumos, kad fotoradars fiksē ātrumu, par kuru amatpersona varētu piemērot transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, par fotoradara fiksētu pārkāpumu piemēro vien naudas sodu un netiek piemēroti arī soda punkti".

Vārīgās vietas piesedz ar lapiņu

VP pārstāve arī atklāj, ka daudzi ātruma pārkāpēji apzināti cenšas savu spēkratu valsts reģistrācijas numura zīmes padarīt neredzamas. "Pirms kāda laika cilvēki numuru mēdza aizklāt ar kļavas lapām. Būtu jāatceras, ka tādi paņēmieni gan neļauj izvairīties no soda. Pēc pārsimts metriem var apturēt ceļu policijas darbinieki, kas noteikti pamanīs, ka numura zīme ir aizsegta vai pārklāta ar aizsargmateriāliem, jo ceļu satiksmes noteikumos tas ir aizliegts. Un arī lapas, braucot ātri, var nokrist.

Nevajag tērēt naudu arī dažādiem aerosoliem un līmlentām, jo tās nespēj maskēt numuru. Uzņēmēji reklamē, ka ir tādi baloniņi, ar kuru saturu nopūšot numuru, fotoradars to nefiksē. Tā tas nav! Fotoradarā ir lāzeris un tas fiksē arī atstarojošos elementus.

Dažu automašīnu vadītāji vēl 2008. gadā karināja priekšējā vējstikla iekšpusē kompaktdiskus, bet arī tas neko nepalīdz - fotoradars fiksē arī tos transportlīdzekļus. Un dažādi mēģināju piemānīt radaru ir veltīga naudas tērēšana un atsevišķu uzņēmēju bizness.

Līdzīgi esot arī ar radaru detektoriem. "Detektors fiksē brīdi, kad mērierīce mēra atļauto ātrumu, taču tas brīdis ir ļoti mazs un vadītājs nevar paspēt laicīgi noreaģēt, neizraisot avārijas situāciju uz ceļa," stāsta Žvīgure.

Vadītājs pārkāpj noteikumus, bet maksā auto īpašnieks - netaisnība?

"Ir jāzina, kam tiek uzticēta automašīna. Ja, piemēram, kāds tiks notriekts  ar jums piederošu auto un vadītājs nav ziņojis policijai, atstājis negadījuma vietu, un jūs nezināsiet, kas to tajā brīdī ir vadījis - kurš par to atbildēs?" retoriski vaicā Žvīgure, paužot uzskatu, ka situācija, ka auto īpašnieks, nezina, kurš braucis ar viņa auto, ir nepieļaujama, jo auto ir paaugstinātas bīstamības avots.

Ja esat īpašnieks un neesat braucis pārkāpuma izdarīšanas brīdī, tad, protams, uzliktais naudas sods ir jānodod tam, kurš bija pie stūres, bet situācija "es nezinu, kam iedevu mašīnu, nezinu, kurš brauca" ir nepieļaujama," viņa saka.

Bijis arī gadījums, kad vīrietis, kurš pieķerts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, policijai stāstījis, ka viņš noteikti pārkāpuma brīdī nav braucis ar auto, jo bijis kādā seminārā. Vīrs atnesis pat semināra plānu, teicis, ka esot daudz liecinieku viņa klātbūtnei tur, tomēr, apskatot fotoradara izdarīto uzņēmumu, policisti ātri vien secinājuši, ka vīrietis pārkāpuma brīdī tomēr bijis pie stūres.

Jautāta, vai teorētiski policijas darbinieks var izdzēst kādu CSDD atsūtīto failu, Žvīgure stāsta: "Tas nav iespējams. Programmai ir ļoti daudzas aizsardzības sistēmas, kas to nepieļauj un visas darbības tiek fiksētas sistēmā un saglabājas. Pilnībā tiek izslēgta cilvēka iejaukšanās datu apstrādē, jo gandrīz visu izdara programmatūra pati un amatpersona tikai beigu procesā veic vizuālu pārbaudi un protokola - lēmuma izveidošanu (lēmuma pieņemšanu). Telpa, kur tiek veikta failu apstrāde, ir aprīkota ar signalizāciju un arī drošības kodu, tādejādi ir izslēgta iespēja tajā iekļūt nepiederošām personām.

Arī savus radus un draugus esmu brīdinājusi - ja fotoradars fiksēs viņu veiktos pārkāpumus, nāksies maksāt naudas sodu. Būs mācība - nākamreiz neskries".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Fotoradaru karte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form