Droša autobraukšana lietainā laikā
Foto: Shutterstock

Autovadītāji Baltijas valstīs lietu pazīst daudz labāk nekā vairums autobraucēju citās valstīs – statistiski šajā reģionā puse no gada dienu skaita ir lietainas. Taču tiklīdz nolīst spēcīgāks lietus, lielo pilsētu ielās rodas sastrēgumi – satiksme palēninās, avārijas situāciju skaits pieaug. Kāpēc tā notiek? Vai autovadītāji pēc ziemas slidenās pieredzes pārāk atslābst un aizmirst, ka, saulei spīdot, tāpat ir jābrauc prātīgi? Satiksmes speciālisti uzskata, ko to ietekmē vairāk nekā viens iemesls.

"Katrai sezonai ir sava specifika – vasarā žilbina saule, ziemā bieži sastopama atkala, pavasarī nākas manevrēt starp bedrēm uz ielām un atcerēties, kādas nianses ir braukšanai lietus laikā. Izaicinājumi dažādi, taču principi tie paši. Ir trīs vissvarīgākie faktori, kas nosaka satiksmes drošību jebkurā sezonā, – autovadītāja spējas, automašīnas tehniskais stāvoklis un riepu kvalitāte," saka "Goodyear" tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Grīnbergs.

Svarīga redzamība

Lai gan sākumā varētu šķist, ka vislielākais satiksmes drošības ienaidnieks lietus laikā ir slidens ceļa segums, tā nebūt nav. Ar kvalitatīvām riepām automašīnas vadāmības un bremzēšanas īpašības, salīdzinot ar braukšanu pa sausu asfaltu, mainās nedaudz, un lielākā daļa autovadītāju šīs izmaiņas pat nepamana. Daudz vairāk problēmu rada redzamības pasliktināšanās – intensīvi līstot, pat dienas laikā kļūst grūti saskatīt tālāk esošus satiksmes dalībniekus. Īpaši, ja priekšējais stikls ir sašvīkāts un tīrītāji to nespēj notīrīt.

"Intensīva lietus laikā redzamība pasliktinās ne tikai jums, bet arī visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem. Jūsu automašīnai ir jābūt pamanāmai, tāpēc sliktas redzamības apstākļos iesaku ieslēgt aizmugurējos miglas lukturus. Ja tuvo gaismu lukturi ieslēdzas automātiski, reaģēdami uz tumsu, vajadzētu pārbaudīt, vai lietus laikā tie patiešām ir ieslēgušies, jo krēslas sensori ne vienmēr darbojas precīzi. Ja nav – ieslēdziet manuāli, tā būsiet labāk redzams citiem," skaidro Grīnbergs.

Pieredzējušais autovadītājs citiem satiksmes dalībniekiem iesaka lietus laikā uzmanīgi braukt blakus kravas automašīnām un citiem smagajiem transportlīdzekļiem, jo ūdens, kas no to riteņiem tiek uzšļakstīts uz priekšējā stikla, var uz vairākām sekundēm novērst uzmanību un bieži pat aizsegt skatu pavisam.

Liela ietekme uz redzamību ir priekšējā stikla iekšējai virsmai – iekāpjot automašīnā ar slapjām drēbēm, logi noraso un samazina redzamību. Lai no tā izvairītos, jāieslēdz gaisa kondicionieris – tas sausina gaisu un efektīvi novērš logu svīšanu. Reizēm šķiet, ka logi svīst bez jebkāda reāla iemesla, tādā gadījumā vajadzētu nomainīt salona gaisa filtru un pārbaudīt, vai paklājiņi un citas auduma daļas nav piesūkušās ar mitrumu.

Piesardzība palīdz izvairīties no problēmām

Tāpat kā daudzās citās braukšanas situācijās arī intensīva lietus laikā kritiski svarīga ir autovadītāja reakcija. Tāpēc atsevišķas komfortu uzlabojošas automašīnu sistēmas nav piemērotas lietošanai šādos laikapstākļos, viena no tām – nemainīga ātruma uzturēšanas kontrole.

"Lietus laikā rodas akvaplanēšanas risks – tas ir brīdis, braucot caur peļķi, kad automašīnas riepas nesaskaras ar asfaltu un slīd pa ūdens virsu. Jo platākas riepas, jo risks ir lielāks. Šādā brīdī automašīna zaudē stabilitāti, un īpaši svarīga kļūst autovadītāja reakcija – precīzas kustības ar stūri un pedāļiem. Izmantojot kruīza kontroli, kad kājas ir noņemtas no pedāļiem, reakcija ir daudz sliktāka," vērš uzmanību "Goodyear" pārstāvis.

Pilnībā izvairīties no akvaplanēšanas nav iespējams, taču iespējamību saskarties ar šo procesu var samazināt līdz minimumam – izvairīties no braukšanas caur lielām peļķēm, turēt stūri ar abām rokām, uzraudzīt automašīnas piekares tehnisko stāvokli.

"Akvaplanēšanu ļoti ietekmē riepas – ja tās ir ļoti nodilušas, automašīna sāks slīdēt, braucot pat caur seklu peļķi. Jo protektors ir dziļāks, jo riepas kvalitatīvākas, jo vairāk ūdens tās spēj izstumt un saglabāt saķeri ar asfaltu. Tāpēc mēs iesakām regulāri pārbaudīt riepu protektora dziļumu un, tuvojoties minimālajai pieļaujamajai robežai, tās nomainīt," saka Grīnbergs.

Peļķēs var "noslīkt"

Lielas peļķes gadās ne tikai uz autostrādēm – pēc stiprām lietavām arī atsevišķas pilsētas ielas pārplūst. Dziļās peļķēs automašīnas vārda vistiešākajā nozīmē var noslīkt – caur gaisa ieplūdes sistēmu dzinējā iekļūstot ūdenim, tas piedzīvo hidrotriecienu. Bet tas nozīmē remonta vai pat visa dzinēja maiņas izdevumus, kas mērāmi četrciparu skaitļos.

Applūdušas vietas ir bīstamas, satiksmes speciālisti iesaka no tām izvairīties. Ja iespējams, labāk ļaut citiem izbraukt applūdušo vietu – tā pārliecināsieties, vai zem ūdens nav bedru vai citu šķēršļu. Ja braucamā daļa applūdusi visā platumā, peļķes dziļumu palīdz pārbaudīt trotuāra mala – ja tā nav applūdusi, šķērslis nav dziļš, taču, ja mala nav redzama – labāk neriskēt.

Speciālisti iesaka nebraukt iekšā peļķē, kamēr to vēl nav pārbraukusi priekšā braucošā automašīna – tas ir lielisks veids, kā pārbaudīt, vai ūdens šķērslis ir uzveicams. Turklāt priekšā braucošā automašīna peļķē var iestigt, tad jāapstājas būs arī aizmugurē braucošajam.

Braucot caur dziļu peļķi, ieteicams kustēties ar mazu, bet pastāvīgu ātrumu. Pilnībā apstājoties vai pēkšņi samazinot ātrumu, radīsies viļņošanās un ūdens var sasniegt atsevišķas dzinēja nodalījuma daļas un tās sabojāt. Izbraucot no applūdušas vietas, ieteicams pārbaudīt bremžu sistēmas darbību – pirmajās reizēs bremzes var darboties neefektīvi.

Source

DELFI Auto
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form