Eiropas noteikto elektromobilitātes līmeni Latvijā bez valsts atbalsta neizdosies panākt
Foto: LETA

Latvijas satiksmē patlaban piedalās ap 350 elektroauto, taču Eiropa ir apņēmusies līdz 2030. gadam lielajās pilsētās uz pusi samazināt ar fosilo degvielu darbināmu mašīnu skaitu. Lai mēs pagūtu tam sagatavoties, laika nemaz nav daudz, uzskata "Inchcape" BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis (attēlā).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Spānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Francijā pieprasījums pēc elektroauto un hibrīdiem pieaug tik strauji, ka, pēc transporta ekspertu domām, jau pēc pieciem vai septiņiem gadiem Eiropas satiksmē katrs astotais varētu būt elektroauto. Tiesa, Latvija pagaidām šajā ziņā atpaliek.

"Klimata pārmaiņu instrumenta programma, kurā Elektromobilitātes attīstības plāna ietvaros tika atbalstīta elektroauto iegāde, turpināta netiek. Protams, ir nepieciešamas investīcijas uzlādes punktu tīkla attīstībā, taču gan Latvijas, gan citu valstu pieredze liecina, ka vislielākais stimuls elektroauto iegādei ir finanšu atbalsts. Bez tāda nav iztikusi ne pirmrindniece Norvēģija, ne Nīderlande, ne arī citas Eiropas valstis," stāsta Norvelis.

Pēc Norveļa sacītā, tas, ka līdz nākamā gada vasarai Latvijā varētu parādīties 70 jaunas līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas, ir apsveicams un vajadzīgs solis. "Taču bez elektroauto iegādes atbalsta mēs nekur tālu netiksim. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī izvairīties no elektroauto ieviešanas mēs arī nevarēsim, jo tā ir kopējā Eiropas virzība," uzskata Norvelis.

Piemēram, Norvēģijā jau tagad aptuveni viena trešdaļa pārdoto automašīnu ir ar elektrisko dzinēju, kas ir augstākais rādītājs pasaulē. Tai seko Nīderlande ar 6,4% un Zviedrija ar 3,4%. Turklāt vairākas Eiropas valstis – Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Lielbritānija u.c. – ir apņēmušās pārtraukt mašīnu ar degvielas iekšdedzes dzinējiem izmantošanu satiksmē līdz 2030. vai 2040. gadam.

"Vēl pirms dažiem gadiem šķita, ka ar elektrību darbināmi auto vairāk atbilst stilīgai tendencei, nevis industrijas plāniem nomainīt mašīnās lietojamo degvielu, taču tagad izmaiņas ir fiziski sajūtamas. Kopš 2012. gadā tika uzsākta to masveida ražošana, nepilnu piecu gadu laikā pasaulē ir vairāk nekā divi miljoni elektroauto. Arī BMW grupa ir novērojusi strauju elektroauto pieprasījuma kāpumu –, ja salīdzina ar 2016. gadu, šogad BMW ražoto elektroauto tirdzniecība ir pieaugusi par 63,7%," stāsta Norvelis.

Aizvien vairāk autoražotāju plāno pamazām pārtraukt auto ar degvielas dzinējiem ražošanu, tā vietā koncentrējot spēkus elektroauto attīstībai un vajadzīgās infrastruktūras būvēšanai.

Tā BMW Dingfoldingas rūpnīcā 2021. gadā uzsāks 100% elektromobiļa "BMW iNext" ražošanu, papildinot elektroauto un hibrīdauto klāstu. Plānots, ka astoņus spraudkontaktu hibrīdus no 2019. gada papildinās MINI elektroauto versija un no 2020. gada – "BMW X3". Vēl jo vairāk – ražotājs kopā ar zinātniekiem intensīvi pēta nulles emisijas elektriskās mobilitātes iespējas, izmantojot ultramodernus akumulatorus un ūdeņraža šūnas.

Taču, lai elektroauto kļūtu par vērā ņemamu mūsu ikdienas daļu, ir nepieciešams gana attīstīts uzlādes punktu tīkls un spēkrati par pieejamu cenu. Abi punkti ir vienlīdz svarīgi, jo, neskatoties uz straujo attīstību, elektroauto joprojām maksā aptuveni divas reizes dārgāk nekā mašīna ar benzīna dzinēju, tādēļ par pilnu cenu pieejami vien ļoti ierobežotam lietotāju lokam.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form