Sestdien, 4. jūnijā, Igaunijā, sporta un atpūtas kompleksā Joulumāje, finišēja Lietuvas Žurnālistu autokluba rīkotais "Press Rally 2016", kas šogad tika aizvadīts jau 21. reizi. Uzvaru absolūtajā vērtējumā gan svinēja Ukrainas ekipāža Sergejs Kravecs / Stass Pelenskis, taču Latvijas žurnālisti šogad guva uzvaru komandu ieskaitē un izcīnīja pirmās vietas vairākās ieskaites klasēs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šogad "Žurnālistu rallijs" pirmo reizi tika aizvadīts visu trīs Baltijas valstu teritorijā. Sacensību starts tika dots jau piektdien Paņevežos, kur ekipāžas sacentās pirmajos divos ātrumposmos, kam sekoja garš pārbrauciens uz Latviju un seši dopi sporta kompleksā "333" un Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Savukārt sestdien Igaunijā Joulumāje un Pērnavā tika aizvadīti vēl seši ātrumposmi.

Latvija "Press Rally 2016" bija pārstāvēta ar četrām ekipāžām. Agrākais žurnāla "AutoBild Latvija" redaktors Mārtiņš Dzenītis un stūrmanis Kristaps Bērziņš ar R2 grupas rallija "Ford Fiesta" startēja klasē ar motora tilpumu līdz 1600 cm³, kanāla TV6 raidījuma "Autoziņas" vadītājs Normunds Avotiņš un Krišs Karnītis ar "Hyundai i20" konkurēja "Eco" klasē, bet radio un TV ētera balss Oskars Kaņeps - Kalniņš un Viesturs Ozols ar "VW Golf GTi" sacentās klasē virs 2000 cm³. Savukārt "AutoMedia.lv" ekipāža Ainārs Zariņš / Daiga Ormane kļūdaini aizpildīta pieteikuma dēļ, ko nepamanīja ne administratīvā, ne tehniskā komisija, ar "Audi A4 Avant 1,9 TDI" arī bija ieskaitīta klasē līdz 1600 cm³. Kopumā rallijā piedalījās vairāk nekā 40 ekipāžas no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Somijas un Ukrainas.

Absolūtajā vērtējumā uzvaru svinēja (arī lielajā klasē virs 2000 cm³) Sergejs Kravecs / Stass Pelenskis ar "Mitsubishi Lancer Evo X", bet otro vietu ieguva mūsu Mārtiņš Dzenītis / Kristaps Bērziņš ("Ford Fiesta R2"). Arī uz pjedestāla trešā pakāpiena stājās lielās klases pārstāvji – lietuvieši Ramūns Fetiņģis / Agne Laučuviene ar "Opel Corsa OPC".

Klasē līdz 1600 cm³ pārliecinošu uzvaru svinēja Mārtiņš Dzenītis / Kristaps Bērziņš. Arī "Eco" klasē, kur dalībnieki startēja ar hibrīdautomobiļiem vai pret vidi saudzīgākiem mazlitrāžas automobiļiem, pirmo vietu ieguva mūsējie – Normunds Avotiņš / Krišs Karnītis ar trīscilindru turbomotora "Hyundai i20 T-GDI".

Savukārt Oskars Kaņeps-Kalniņš / Viesturs Ozols ar "VW Golf GTi" sacensību pēdējā dienā dramatiskā cīņā izrāva trešo vietu lielajā klasē ar motora tilpumu virs 2000 cm³.

Turklāt Dzenīša un Kaņepa - Kalniņa ekipāžas svinēja uzvaru arī komandu vērtējumā. Tādējādi, neskatoties uz salīdzinoši nelielo dalībnieku skaitu, šāgada rallijā,Latvijai tika visai prāvs balvu skaits.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"AutoMedia.lv" ekipāža savu kļūdaino pieskaitīšanu 1600 cm³ klasei diemžēl atklāja tikai pēc oficiālo rezultātu paziņošanas, bet sacensību tiesneši rezultātos vairs neko mainīt nevēlējās. Pretējā gadījumā Latvijai vēl būtu tikuši kausi arī par otro vietu atsevišķajā dīzeļauto klasē. Lai gan neliels sarūgtinājums par administratīvās un tehniskās komisijas nevērību bija, jāatzīst, ka pie šāda iznākuma sākotnēji paši vien esam vainīgi. Iesniedzot atkārtotu pieteikumu, kurā tika norādīta izmantotā automobiļa maiņa, ailītē "ieskaites klase" labojumu veikt bija piemirsies.

Jāatzīmē, ka šogad "Preses Rallijs" veiktās distances ziņā bija rekordgarš. Četrpadsmit ātrumposmos un pārbraucienos no Lietuvas uz Igauniju tika veikti ap 800 kilometru. Arī ātrumposmi šogad bija citādi, nekā parasti bija ierasts. Vairumā no tiem, tostarp Biķernieku trasē un Pērnavas autotrasē "Auto24 Ring", kā arī Pērnavas lidlaukā aizvadītajos dopos viennozīmīgas priekšrocības bija braucējiem ar jaudīgajām mašīnām, bet agrākajos gados tradicionālā orientācija uz veiklības braukšanu šogad palika otrajā plānā.

Garā distance, lai sacensību maršrutā iekļautu visas trīs valstis, nez vai attaisnojās. Pretēji nekā bija domājams, šis apstāklis kuplāku skaitu dalībniekus no Latvijas un Igaunijas rallijam nebija piesaistījis. Kā jau minēts, no Latvijas bija četras ekipāžas, bet no Igaunijas tikai trīs. Latviešu iepriekš nereti pat ir bijis vairāk.

Jāpiebilst arī, ka diskutabla, manuprāt, ir pirmoreiz izmantotā pārbraucienu veikšana ar navigāciju pēc GPS koordinātēm, nevis pēc klasiski izmantotajām "road book", jo tādējādi zuda sportiskais elements. Ar navigāciju kļūdīties pārbraucienā ir gandrīz neiespējami un rezultātus noteica vien sniegums ātrumposmos, bet amatierrallijos tieši būtiska ir ekipāžu uzmanība un precizitāte pārbraucienos. Turklāt pārbraucieni jau tā bija nogurdinoši, bet šī apstākļa dēļ kļuva arī mazinteresanti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl

Comment Form