Par gājēju pārejām un iespēju griezt pa labi pie 'sarkanā'  (33)

Atklājot diskusiju, tās organizators, Autokluba LAMB prezidents Juris Zvirbulis uzsvēra, ka gājēju pāreju drošība ir viens no svarīgākajiem kopējās satiksmes drošības elementiem. To atbalstīja Valsts policijas pārstāvis Raimonds Galviņs, jo cietušo gājēju skaits uz neregulējamām gājēju pārejām ir trīskārt lielāks nekā uz regulējamām. Ja pāreja nav regulējama, tad īpaši svarīgi, lai tā būtu ļoti labi apgaismota, tajā skaitā no īpašiem, tieši pārejai paredzētiem gaismas avotiem.

Savukārt RD Satiksmes departamenta nodaļas vadītājs Tālivaldis Vectirāns akcentēja, ka šobrīd prioritāra ir neregulējamo gājēju pāreju pilnveidošana, izbūvējot īpašu apgaismojumu vai pārveidojot tās par regulējamām pārejām, tajā pašā laikā uzsverot, ka tas ir saistīts ar lielām izmaksām.

Vērtējot luksoforu ar fotoradaru funkcijām perspektīvu, LVC pārstāvis Māris Zaļaiskalns uzsvēra, ka katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi, un, ja šāda luksofora izvietošana Babītē ir pilnībā sevi attaisnojusi, tad tā izvietošana Olainē uz šosejas nav tik viennozīmīgi vērtējama.

Aktīvas debates izraisīja priekšlikums paātrināt automašīnu plūsmu un samazināt gaidīšanas laiku pie sarkanās gaismas, lai veiktu labo pagriezienu. Tas būtu iespējams, ieviešot pastāvīgu papildus plāksnīti ar zaļo bultiņu, līdzīgi kā Lietuvā, vai noņemot luksoforu vietās, kur labajam pagriezienam ir izbūvēta īpaša papildus josla nodalīta ar atsevišķu saliņu. Šādos krustojumos luksoforu varētu aizstāt ar ceļa zīmi "Dodiet ceļu", līdzīgi kā Igaunijā.

Valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji izrādīja stipru piesardzību par iespēju nākotnē ļaut griezt pa labi arī pie sarkanās luksofora gaismas vai ieviest plāksnīti ar pastāvīgu labo pagriezienu atļaujošu zaļo bultiņu. Savukārt sabiedrisko organizāciju pārstāvji šīs idejas novērtēja kā perspektīvas un rūpīgi izvērtējamas.

Labā pagrieziena paātrināšana taupītu degvielu, samazinātu CO2 izmešu apjomu un mazinātu autovadītāju psiholoģisko spriedzi, gaidot uz labo pagriezienu pie sarkanās luksofora gaismas tukšā krustojumā. Pastāvīga labā pagrieziena prakse ir daudzās ES dalībvalstīs, kā arī vairākās ASV pavalstīs.

Šoreiz ar savas valsts pieredzi, izmantot "Skype" komunikāciju, dalījās Lietuvas Autovadītāju Savienības (LAS) prezidents Rimvidas Anusauskas. Lietuvas pārstāvis izteikti pozitīvi novērtēja zaļās bultiņas ieviešanu Lietuvā, kas pieļauj pastāvīgu labo pagriezienu un izteicās, ka neiedomājas satiksmi Lietuvā bez šīm plāksnītēm.

Autožurnālists Atis Jansons pievērsa uzmanību nepietiekamai sabiedrības informēšanai par cietušajiem gājējiem, jo, piemēram, oktobrī gandrīz puse, no visiem cietušajiem esot bijuši tieši gājēji, tajā skaitā uz gājēju pārejām.

Noslēdzot apaļo galdu, gan valsts un pašvaldību institūciju, gan sabiedrisko organizāciju un mēdiju pārstāvji bija vienprātīgi par šādu viedokļu apmaiņu un konsultāciju lietderību, organizējot līdzīgus pasākumus arī nākotnē.

"Fakts, ka šobrīd vairākiem satiksmes profesionāļiem šķiet, ka pastāvīga labā pagrieziena ieviešana var apdraudēt gan gājējus, gan autovadītājus un radīt braucējos kādu visatļautības sajūtu, liecina, ka šis jautājums jāturpina izvērtēt un diskutēt," uzskata Zvirbulis. "Daudzus šobrīd izbūvētos krustojumus tik tiešām būtu grūti piemērot pastāvīgam labajam pagriezienam, tomēr mums jālūkojas nākotnē un, izbūvējot jaunus krustojumus, jāapkopo plašs viedokļu spektrs. Prakse liecina, ka luksoforu izbūve ir dārgs pasākums, tādēļ izmaiņas dotu arī ekonomisku efektu," rezumē LAMB prezidents.

Apaļais galds "Gājēju pāreju vieta un loma satiksmes infrastruktūrā" norisinājās LAMB un LAF īstenotā satiksmes drošības projekta ietvaros, kuru līdzfinansēja Eiropas Sociālais fonds.