Automašīnu apskatnieki potenciālajiem pircējiem vienmēr iesaka vienu un to pašu: labi pārdomājiet, cik gari ir jūsu ikdienas braucieni un cik bieži jūs dodaties tālākos ceļojumos. Pat paši modernākie elektromobiļi var sagādāt zināmas neērtības, ja lauku māja atrodas tālu no pilsētas vai ja ierasts regulāri izbraukt uz nomaļākām vietām.
Jauno tehnoloģiju entuziastiem, kuri vēl nav gatavi pāriet uz simtprocentīgi elektrisku transportu, optimālais risinājums ir spraudņa jeb uzlādējamā hibrīda automobilis (PHEV). Lai gan radies kā sava veida kompromiss vai pārejas variants, tas, pateicoties inženieru pūliņiem, pēdējo desmit gadu laikā ir ieguvis iespaidīgus dotumus. Taču, lai pilnībā izmantota uzlādējamā hibrīda priekšrocības, tas no sākuma ir jāiepazīst.
Izmantojams kā elektromobilis
Pirmās paaudzes uzlādējamais hibrīds "Mitsubishi Outlander PHEV" debitēja 2013. gadā un dažās valstīs, pateicoties nodevu politikai, kļuva ļoti populārs. Taču tā elektriskais režīms netika izmantots īpaši bieži, un tam bija vienkāršs iemesls: ar uzlādētu bateriju veicamais 50 km attālums, ko solīja ražotājs (atbilstoši NEDC standartam), reālajos apstākļos izrādījās daudz īsāks.
Tas radīja nelāgu ieradumu uzlādējamo hibrīdu izmantot kā parastu iekšdedzes automobili, ignorējot iespēju uzlādēt bateriju. Taču turpmākajos gados bateriju kapacitāte būtiski palielinājās, elektriskā piedziņa kļuva efektīvāka un samazinājās uzlādējamā hibrīda automobiļu masa.
Atbilstoši tehniskajam progresam ir augušas arī šo auto spējas. Tā, piemēram, jaunais "Peugeot 3008 Hybrid4" ar vienu uzlādi reālos apstākļos spēj veikt 60 km ceļa.
Uzlādējamie hibrīdi ir ārkārtīgi efektīvi pilsētā, kur var nobraukt pat vēl vairāk, un ar 50-60 km sniedzamību ikdienas "mājas-darbs-bērnu darīšanas-mājas" maršrutam ir pilnīgi pietiekami.
Elektriskais režīms arīdzan aiztaupīs bažas par satiksmes ierobežojumiem iekšdedzes spēkratiem. Ar laiku šādas zonas varētu parādīties arī Rīgas centrālajā daļā.
Zemākas izmaksas
Ietaupījumi kļūst īpaši pamanāmi, ja neaizmirstat uzlādēt bateriju un izmantojat elektrisko režīmu. Piemēram, "Peugeot 508 Hybrid" 11,8 kWh baterijas pilnīga uzlādēšanas mājās izmaksātu nepilnus divus eiro, un auto būtu enerģijas rezerve vismaz 50 kilometriem ceļa (WLTP rādītājs).
Pat ja iekšdedzes dzinējs ieslēgsies garākos braucienos, uzlādējamā hibrīda degvielas patēriņš vienalga būs ievērojami zemāks nekā parastajam benzīna vai dīzeļa automobilim. Konkrētas atšķirību nosaka tas, kādas automašīna salīdzina un kādā mērā uzlādēta baterija, taču tiek lēsts, ka uzlādējams hibrīds patērē par aptuveni 40 procentiem mazāk degvielas.
Elektriskā režīma izmantošana arīdzan ļauj samazināt iekšdedzes dzinēja slodzi un pagarina tā kalpošanas laiku. Parastas bremzēšanas laikā elektromotors darbojas ģeneratora režīmā, tāpēc bremžu diski un kluči nodilst ievērojami mazāk.
Baterija, kas uzlādējas ātrāk
Uzlādējamie hibrīdi elektriskajā režīmā nevar nobraukt tik lielu attālumu kā elektriskie modeļi, taču mazāks akumulators ir vieglāks un to var uzlādēt daudz ātrāk.
"Peugeot 3008 Hybrid4" 13,2 kWh bateriju no parastās elektrotīkla ligzdas var pilnībā uzlādēt septiņu stundu laikā. Uzlādes procesu var paātrināt, uzstādot privāto staciju. T.s. sienas lādētājs ar 7,4 kW jaudu uzlādes laiku samazinās līdz stundai un 45 minūtēm. Salīdzinājumam – otrās paaudzes "Nissan Leaf" baterijas uzlāde prasītu attiecīgi vairāk nekā 17 stundas pret apmēram sešām stundām.
Parasti bateriju neuzlādē no 0 līdz 100 procentiem – ražotāji to neiesaka, tāpēc vairumā gadījumu tas notiks pat vēl ātrāk. Jāpatur prātā, ka uzlādes laiks var atšķirties ne tikai atkarībā no jaudas vai stacijas veida, bet arī atkarībā no apkārtējās vides un baterijas temperatūras.
Mazāks vides piesārņojums
Lai samazinot piesārņojumu, emisiju prasības jaunajiem modeļiem neizbēgami kļūs stingrākas, un pircēji arī turpmāk tiks mudināti izvēlēties videi saudzīgākus transportlīdzekļus. Uzlādējamie hibrīdi ļauj novērst automašīnu radīto piesārņojumu, kas ir īpaši izteikts pilsētu centros, jo, aktivizējot elektrisko režīmu, automašīna neizdala ne kaitīgas gāzes, ne sīkās daļiņas.
Vērts atzīmēt, ka automašīnu radītais piesārņojums ir proporcionāls degvielas patēriņam. Ekonomiskāka automašīna vienmēr būs zaļāka. Pat ja darbojas 1,6 litru benzīna dzinējs, "Peugeot 508 SW Hybrid" uz kilometru ceļa vidēji izdala 34 g oglekļa dioksīda – lielisks rezultāts gandrīz piecus metrus garai automašīnai.
Uzlādējamie hibrīdi ir efektīvi un funkcionāli arī īpašajās bezemisijas zonās. Piemēram, "e-Save" sistēma "Peugeot" hibrīdos ļauj jums rezervēt baterijas enerģiju un izmantot to vēlāk. Tā noder, lai elektriskās enerģijas rezervi saglabātu pilnā apmērā vai pietiekami, lai elektriskajā režīmā nobrauktu 10 vai 20 km. Tātad, plānojot maršrutu, kas ietver posmu cauri pilsētas centram, atliek vien izvēlēties vēlamo iestatījumu.
Dinamiskāka braukšana
Uzlādējamā hibrīda modeļus aprīko ar jaudīgākiem elektromotoriem nekā hibrīdus bez uzlādes iespējas, un tas var būtiski mainīt automašīnas raksturu.
Lielisks piemērs ir "Audi Q5" klāsta dinamiskākā versija – uzlādējamais hibrīds "55 TFSIe quattro". Tā kopējais 370 Nm griezes moments ir mazāks nekā trīs litru dīzelim, taču grieze ir pieejama, kolīdz vadītājs pieskaras akseleratora pedālim, un tas ļauj pilsētas apvidniekam no 0 līdz 100 km paātrināties 5,3 sekundēs.
Arī "Peugeot" šajā jomā ir spēris nozīmīgu soli. Uzņēmuma jaunā nodaļa "Peugeot Sport Engineered", kuras uzmanības centrā ir hibrīda spēka agregātu izstrāde, ir radījusi "508" sedana sportisko versiju, kas līdztekus benzīna dzinējam ir aprīkota ar diviem elektromotoriem. Hibrīda piedziņas kopējā jauda ir 360 ZS, bet maksimālais griezes moments – 520 Nm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
