Kā skaidroja ekonomikas ministrs, šāds Ministru kabineta lēmums pieņemts, jo juridiski konstatēts, ka abi īsā saraksta privatizācijas pretendenti nespēja izpildīt noteikumu normas. Līdz ar to valdība neesot bijusi pārliecināta, ka kāds no šiem vai citiem pretendentiem varētu izpildīt līdzšinējo privatizācijas noteikumu prasības.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Valsts kancelejas Preses departamenta vadītājs Aivis Freidenfelds, konfidencialitāte šim jautājumam ir noņemta.
Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis žurnālistiem sacīja, ka PA izpildīs valdības uzdevumu divu nedēļu laikā izstrādāt jaunus LK privatizācijas nosacījumus, taču šie nosacījumi krasi neatšķirsies no pēdējiem privatizācijas nosacījumiem.
Kā norādīja Naglis, būtiskākā jauno privatizācijas nosacījumu atšķirība no iepriekšējiem nosacījumiem varētu būt atteikšanās no stratēģiskā investora, jo to pieprasa apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, un lēmums par LK privatizāciju jāatbalsta no visu koalīcijas partneru puses.
Naglis gan norādīja, ka, atsakoties no stratēģiskā investora, pastāv risks, ka kuģniecību var iegūt firmas, kas vēlas to izsaimniekot. Turklāt stratēģiskais investors nodrošina augstāku uzņēmuma pārdošanas cenu, jo viņš pērk nevis vienkārši uzņēmumu, bet tirgus daļu.
Naglis uzskata, ka, izstrādājot jaunos LK privatizācijas nosacījumus, uzņēmuma cena netiks samazināta, jo valdība ir deklarējusi, ka LK kontrolpakete netiks pārdota par zemāku cenu nekā Ls 70 miljoni.
Noteiktajā termiņā - līdz 27.aprīlim - neviens no LK privatizācijas pretendentiem nebija iemaksājis noteikto izsoles drošības naudu - 5 miljonus ASV dolāru. Tādējādi kārtējais LK privatizācijas mēģinājums nenotika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
