Latvijas iedzīvotāji joprojām kļūst par finanšu noziegumu upuriem, tikmēr izrādās, ka viena daļa ļaužu finanšu noziegumus nemaz nenosoda. Kādi ir izplatītākie finanšu noziegumu veidi Latvijā, kāpēc tos neizdodas izskaust, kā Latvijas iedzīvotājus iesaista finanšu noziegumu shēmās, un kādas ir tendences krāpšanas, sankciju apiešanas un cilvēktirdzniecības jomā, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieku Tomu Plataci un Finanšu nozares asociācijas padomnieku Armandu Onzulu.
Kā ziņots, 2024. gadā FID turpināja kampaņu "Nozieguma pēdas nevar atmazgāt", izgaismojot noziegumus, kas ir naudas atmazgāšanas pamatā – narkotiku tirdzniecību, terorismu, korupciju, krāpšanu un cilvēktirdzniecību.
Latvijas iedzīvotāju iecietība pret finanšu noziegumiem palielinās, informēja FID pārstāvji, atsaucoties uz 2023. gadā veikto sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
Aptaujas rezultāti liecina, ka 74% no visiem aptaujātajiem uzskata – ir nepieciešams cīnīties ar finanšu noziegumiem, bet vienlaikus augusi tolerance pret finanšu noziegumiem un noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Ja 2022. gadā aptuveni 32% Latvijas iedzīvotāji vajadzības gadījumā apsvērtu iespēju iegādāties nelegālās akcīzes preces, zinot to nelikumīgo izcelsmi, tad 2023. gadā jau 40% aptaujāto atzina, ka varētu tā rīkoties. Augusi arī tolerance pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un kukuļdošanu.
Vidēji augstāka iecietība pret finanšu noziegumiem ir personām vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī no 45 līdz 64 gadiem.
FID pārstāvji informē, ka no 2018. gada līdz 2023. gadam Latvijā ir sākti vairāk nekā 900 kriminālprocesi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
