Sēdē izskanēja kritika, ka mikrouzņēmuma darbinieki nonāks nevienlīdzīga situācijā, salīdzinot ar citu uzņēmumu darbiniekiem, jo viņu sociālā nodokļa iemaksas nebūs tieši atkarīgas no algas lieluma. Nodokļu maksātāju tiesību asociācijas vadītāja Dana Muceniece norādīja – ja uzņēmums nolemj iegūt mikrouzņēmuma statusu, tā darbiniekiem ir izvēle – samierināties ar sliktākiem nosacījumiem vai zaudēt darbu.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Anita Kozlovska brīdināja, ka, pieņemot likumus pašreizējā redakcijā, ir iespējams Satversmes pārkāpums, nostādot mikrouzņēmuma darbiniekus nevienlīdzīgā stāvoklī.
Tāpat Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece sēdē norādīja uz līdzīgām problēmām ar personu sociālajām garantijām, kas mirkouzņēmumos nebūs atkarīgas no algas.
Komisijas deputāts Kārlis Leiškanls (TP) atzina, ka vēlas saprast, kur tieši ir ieguvums no jaunā nodokļa ieviešanas. Finanšu ministrija pārstāve Daiga Robežniece norādīja, ka nodokļa galvenais mērķis ir iesaistīt cilvēkus uzņēmējdarbībā un vienkāršot nodokļa atskaites, bet uz pārmetumiem, ka administratīvais slogs tiktu atvieglots tikai nelielā mērā un tiek iejauktas arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas joma, Robežniece norādīja, ka tā nav FM kompetence un ministrija tikai iedzīvina valdībā un darba grupā tapušo koncepciju.
Tikmēr vairāki opozīcijas deputāti kritizēja to, ka nav ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) nav ieradies uz sēdi, jo tieši ministrs bija mikrouzņēmuma idejas virzītājs. Taču opozīcijas deputāti arī atzina – ja likuma paketi noraidīs vispār, tad mikrouzņēmumi Latvijā nesāks darbu šīs Saeimas laikā.
Tāpēc komisija, septiņiem deputātiem balsojot par, pieciem pret un vienam atturoties, nolēma atlikt ar mikrouzņēmumu nodokli saistīto likumu paketi uz nākamo sēdi, uz kuru uzaicinātu Kamparu vai kādu citu valdības pārstāvi.
Ministra pārstāvis Sandris Sabajevs portālam "Delfi" norādīja, ka Kampars nebija aicināts uz sēdi, turklāt viņš otrdien bija darba vizītē Maskavā. Taču viņš ir gatavs jau ceturtdien piedalīties komisijas sēdē, kurā atkārtoti izskatīs šo jautājumu.
Pašlaik paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā jūlijā, bet uzņēmumi, kas vēlēsies kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, jauno statusu iegūs tikai ar nākamā kalendārā gada sākumu. Tādējādi jauno nodokli Valsts kase varētu sākt saņemt nākamgad.
Iecerēts, ka jaunais nodoklis rosinās bez darba palikušos sākt uzņēmējdarbību. Bezdarbnieka pabalsta saņēmējs drīkstēs dibināt uzņēmumu, kas būs mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, un turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu. Vienotais nodoklis apvienos teju visus uzņēmuma un darbaspēka nodokļus. To varēs maksāt individuālie komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības. Izvēlēties maksāt šo nodokli varēs arī SIA, ja gada apgrozījums nepārsniedz 70 000 latu, darbinieku skaits nav lielāks par pieciem un dalībnieki ir fiziskas personas.
Vienotā nodokļa likme būs 20%, ar ko tiks aplikts mikrouzņēmuma gada apgrozījums. Tomēr likme augs, ja uzņēmums pārsniegs noteiktos ierobežojumus - apgrozījumu, darbinieku algu līmeni 500 lati u. c. Vienai personai varēs piederēt tikai viens mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
Eksperti jau brīdinājuši, ka jaunais nodoklis varētu būt uzņēmējiem neizdevīgs.
Jaunā nodokļa likumprojekts pagājušajā nedēļā nodots izskatīšanai Saeimas komisijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
