Pieņem laboto Maksātnespējas likumu

Mazajiem kredītņēmējiem, kuru saistības nepārsniedz 100 000 latu un kuru ienākumi pēc bankrota procedūras pabeigšanas ļauj segt mazāk par 50% no atlikušā saistību apjoma, daļa savu ienākumu parādu dzēšanai būs jāatlicina divu gadu garumā. Savukārt lielāku kredītu ņēmēji, kuru ienākumi neļauj segt vismaz 20% no saistībām, no parādiem varēs tikt vaļā 3,5 gadu laikā.

Atbalstīts arī Tieslietu ministrijas priekšlikums parādnieku atlikušo saistību apjomu rēķināt pēc pilnīgas bankrota procedūras pabeigšanas. Iepriekš bija paredzēts, ka atlikušo saistību apjomu rēķina pēc tās parādnieka mantas daļas pārdošanas, kura kalpoja par kredīta nodrošinājumu.

Savukārt visvairāk diskusiju raisījušajā jautājumā par saistību dzēšanas termiņiem iepriekš atbildīgā komisija vienojās par kompromisu starp komercbanku un kredītņēmēju pārstāvju nostājām.

Nolemts, ka tiem parādniekiem, kuru ienākumi nav pietiekami, lai segtu vismaz 20% no saistībām, kas palikušas pēc bankrota procedūras pabeigšanas, parāds būs jādzēš 3,5 gadu laikā, parādniekam maksājot mēnesī 1/3 no ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 minimālās mēnešalgas.

Savukārt mazajiem kredītņēmējiem, kuru kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu un kuri no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nespēj segt 50% no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, divu gadu garumā kreditoru prasījumu segšanai mēnesī būs jānovirza līdz 1/3 no ienākumiem, bet ne mazāk kā 1/3 no minimālās mēnešalgas.

Nemainīgs paliek priekšlikums - ja parādnieka ienākumi saistību dzēšanas procedūrā ir pietiekami, lai pēc ieķīlātā īpašuma pārdošanas segtu vismaz 35% no kopējām saistībām, saistību dzēšanas termiņš būtu divi gadi no procedūras pasludināšanas dienas. Savukārt, ja parādnieka ienākumi ļautu segt vismaz 20% no saistībām, termiņš būtu trīs gadi.

Jau vēstīts, ka pirmdien Maksātnespējas likumprojekts pēc komisijas lūguma tika izņemts no Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtības, jo deputāti nespēja vienoties par strīdīgajiem jautājumiem.
Prezidents iepriekš nolēma neizsludināt trešajā lasījumā pēc opozīcijas priekšlikumiem kardināli mainīto Maksātnespējas likumu, kas paredzēja, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūra ilgs divus gadus un cilvēkam parādu dzēšanai katru mēnesi jāmaksā 30% no saviem ienākumiem.

Prezidents norādīja, ka likumā būtu jānošķir personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus. Tāpat prezidents norādīja, ka šobrīd ievērojams kavēto kredītsaistību maksājumu īpatsvars ir tieši Latvijas valsts īpašumā esošajās kredītiestādēs, un ir rūpīgi jāizvērtē likuma ietekme uz valsts budžetu kopumā, kā arī uz pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir parādnieki – fiziskās personas.