Rīdzinieks laukos ar blējošām Latvijas tumšgalvēm - Reportāžu cikls 'Kā paņemt ES naudu?'  (19)

Artis Reiziņš ir viens no nedaudzajiem Latvijas iedzīvotājiem, kurš labākas dzīves meklējumos nav aizdevies uz Īriju vai kādu citu latviešu emigrantu iecienītu zemi un kurš turklāt ar ģimeni no pilsētas ir pārcēlies uz laukiem Stalbē. Tur jaunais vīrietis vairākus gadus attīsta savu biznesu - audzē aitas Latvijas tumšgalves.

Dažos gados aitu ganāmpulks audzis apmēram astoņas reizes - no 60 aitām rūpalas sākumā līdz aptuveni 500 avju lielam ganāmpulkam tagad. Būtisks attīstībai bijis Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsts – līdz šim Arta pārvaldītā saimniecība "Vilarija" īstenojusi piecus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektus saimniecības modernizēšanai, un aitkopis prāto jau par jauniem ES fondu naudas piesaistes projektiem.

Rīgā – garlaicīgi

Arta ģimene pirms sešiem gadiem pārvācās uz Stalbi no Rīgas. Vaicāts, kāpēc tā, jaunais vīrietis portālam "Delfi" īsi noskalda: "Kāpēc ne? [..] Pilsētā ir ļoti neinteresanti, tur nav ko darīt." Artis izvēlējies laukos cita starpā attīstīt aitu audzēšanu, jo šī, viņaprāt, ir viena no vienkāršākajām lopkopības jomām.

"Aitām mazāk uzmanības jāvelta, nevajag tās slaukt. Ja ir govs, tad esi piesiets pie mājām," stāsta uzņēmējs, gan vēlāk nosakot, ka nav arī tā, ka aitu audzēšanā "nekas nav jādara". Tāpat ir "jēru laiks", aitas jācērp, jāattārpo, jāšķiro, jāsver un citi darbi, saka Artis. Viņš šo biznesu sācis bez īpašām priekšzināšanām – tehnikumā iegūta radiotehniķa profesija, bet universitātē apgūtas datorzinības. Tās lieti noder biznesa dokumentācijas gatavošanā, bet aitu kopšanas prasmes gan apgūtas pašmācības ceļā, saka biznesmenis, nosmejot, ka aitu audzēšanā viņam esot "dabas dots talants".

Biznesa pirmsākumā "Villarijās" bija 60 aitas, pamazām ar pašu resursiem iegādāta tehnika, uzcelta aitu novietne – siltumnīcai līdzīga būve, kurai virs jumta ir plēve, bet sānos – siets, kas mājdzīvniekus sargā no vēja. Šādas aitu novietnes ir visai izplatītas Lielbritānijā, stāsta Artis un piebilst, ka aitai nevajag karstu kūti, bet tai ir jādot iespēja patverties no nokrišņiem. "Aita arī mīnus 25-30 grādos var iet ārā un arī iet," saka aitkopis.

Sāk ar mobilo aitu žogu

ELFLA līdzfinansējumam Arta saimniecība izlēma pieteikties tā dēvēto trekno gadu pirmsākumos. Tobrīd saimniecībā jau bija 100 aitu liels ganāmpulks un "Villarijās" nosprieda, ka ES atbalsts lieti noderētu mobilā aitu žoga, platformas ar aitu šķirošanas sistēmu, kā arī elektroniskā vadības bloka iegādei. Domāts, darīts – tapa projekts nedaudz vairāk kā 7000 latu vērtībā, kas arī guva ELFLA naudas administrētāja Lauku atbalsta dienesta (LAD) akceptu. Mobilais aitu žogs aitkopībā ir ļoti vērtīga ierīce, jo ar tās palīdzību aitas var salīdzinoši viegli sašķirot un nosvērt. "Aitas ar suņa palīdzību tiek sadzītas tādā dzelzs aplociņā. Ja lielo baru grib sašķirot trijos baros, nav nekādu problēmu. Tas [žogs] ir pietiekoši dārgs, bet ar šādu daudzumu aitu bez tā nevar," uzskata aitkopis un norāda, ka "Villarija" Latvijā bija pirmā, kas nopirka šādu aploku. "Tagad, ja nemaldos, pa visu Latviju ir kādi četri," piebilst biznesmenis.

Seko gans, piekabe un barības torņi

Otrajā nedaudz vairāk kā 18 000 latu vērtajā ELFLA līdzfinansētajā projektā "Villarijas" nopirka piekabi aitu pārvadāšanai, elektriskā gana automātisko uzstādīšanas sistēmu, kā arī barības uzglabāšanas torņus. Tajos šogad tiks bērti graudi, stāsta Artis, bet elektriskā gana sistēma ietver gan stieples aitu aploka izveidei, gan aprīkojumu tā uzstādīšanai. Piekabe bija nepieciešama, lai aitas varētu nogādāt uz kautuvi, kā arī mājdzīvnieku izvadāšanai pa saimniecību – no viena aploka līdz otram. Tiesa, nu jau vairāk nekā gadu avis pa aplokiem gana divgadīgais suns Monks. Artis ar suni ir ļoti apmierināts, jo, lai gan tas maksājis ne visai lēti, četrkājainais draugs palīdz ietaupīt gan degvielas izmaksas, gan laiku. "Suns ir to vērts. Man vairs nav jāskraida. Tāpat agrāk vajadzēja piecus braucienus, lai 200 aitas pārvestu uz citām ganībām. Tagad visu izdara Monks," apmierināti nosaka uzņēmējs. Piekabe gan dīkā nestāv – tā lielākoties tiek izmantota aitu vešanai uz kautuvi.

Iepērk rituļu tinēju un USG ierīci aitām

Trešo un ceturto ELFLA projektu saimniecība īstenoja teju vienlaikus. Par aptuveni 16 500 latiem iegādāta ultrasonogrāfijas (USG) ierīce un izotermiskā piekabe, bet par nedaudz vairāk kā 10 000 latu saimniecība nopirka siena rituļu tinēju. Tas preses sagatavotos siena rituļus ietin plēvē, kas tādējādi ļauj rituļus turēt uz lauka arī aukstajā un drēgnajā laikā. Savukārt USG ierīce ļauj laicīgi noteikt, vai aita ir grūsna vai nē. "Tīri teorētiski var gaidīt tos piecus mēnešus un tad redzēt, vai nu jērs būs vai nē," saka Artis, paskaidrojot, ka USG ierīce ļauj noteikt aitai grūsnību jau divu mēnešu laikā. Tas ļauj laicīgi un visai precīzi prognozēt jauno jēru skaitu.

Savukārt izotermiskā piekabe nopirkta izbraukumu tirdzniecībai – tajā "Villarijas" dodas uz tuvākās apkaimes tirdziņiem. Produkcija tiek piegādāta arī dažiem Valmieras veikaliņiem un kafejnīcām. Aitu gaļas cenai ir ļoti liela amplitūda – kauliņi zupai maksājot 75 santīmus kilogramā, bet dārgākais sortiments – 16 latus kilogramā. Ienākumus aitu audzēšanas saimniecība gūst arī no dzīvu dzīvnieku pārdošanas, piebilst Artis.

Apjomīgākais – teju 90 000 latu projekts

Pašu apjomīgāko – nedaudz vairāk kā 86 000 latu vērto projektu ar ELFLA līdzfinansējumu "Villarijas" īstenoja krīzes gados. Šajā projektā nopirkta papildu elektriskā gana stieple, pārvietojamā dīzeļdegvielas tvertne, kā arī uzbūvēts angārs tehnikas novietošanai. Šo būvi bija paredzēts pabeigt pagājušajā gadā, taču pērn rudenī gaisa temperatūra pazeminājās salīdzinoši ātri un strauji, tāpēc angārs pabeigts šā gada pirmajā pusē. Pavisam nesen – jūlija otrajā pusē – LAD inspektori bija atbraukuši uz fizisko kontroli, lai pārliecinātos par ELFLA līdzfinansēto objektu esamību dabā, saka Artis.

Savukārt iegādātā dīzeļdegvielas tvertne, pēc saimniecības pārvaldnieka vārdiem, ir kā maza degvielas uzpildes stacija saimniecības vajadzībām. "Lielā degvielas mašīna ar cisternu atbrauc un uzpilda tvertni. Kaut kāda bundža ir vajadzīga, lai nevajadzētu laistīties ar kannām, un vairumā degvielu arī var dabūt lētāk," nosaka saimniecības pārvaldnieks.

ES naudas turpinās izmantot

Visu līdz šim realizēto ELFLA projektu rakstīšanā palīdzēja konsultants Priekuļos, kur Eiropas naudas piesaistes plāni uzrakstīti par krietni mazākām naudiņām nekā tas būtu darīts Rīgā. "Tur ir baisi cipari. Kad rakstījām to pirmo projektu Rīgā treknajos gados man gribēja paprasīt apmēram 2000 latu par projektu," saka Artis.

Ja līdzekļi ļaus, tad saimniecība turpinās piesaistīt ES naudas. Jaunus traktorus "Villarijai" nevajag līdz brīdim, kamēr vien ies divi jau esošie spēkrati. "Es nav no tiem, kam galvenais ir jauns un spīdīgāks traktors, bet nenāktu par sliktu kādu presi nomainīt, iegādāt jaudīgāku vālotāju, lai ātrāk darbs iet uz priekšu," saka jaunais uzņēmējs.

Viņš atzīst, ka visus šos ES fondu projektus "Villarijas" realizējusi par pašu naudu, neaizņemoties bankā projektiem nepieciešamo līdzfinansējumu. Tiesa, aitu biznesu, kā noprotams, palīdz stutēt citas "Villariju" struktūrvienības, ko gan Artis sarunā nekonkretizē. "Man ir nedaudz par maz aitu māšu, lai [aitkopība] atmaksātos. Vajadzētu divas reizes vairāk. Tagad ir 260, bet vajag ap 500," tā uzņēmējs, piebilstot, ka šo mērķi plānots sasniegt divu gadu laikā.

Artis visus aitu audzēšanas projektus realizējis ELFLA pasākumā "Lauku saimniecību modernizācija". Saskaņā ar LAD mājaslapā pieejamo informāciju kopumā šajā pasākumā 2007.-2013.gadā ir paredzēti 213 miljoni latu publiskā finansējuma (Eiropas un Latvijas finansējums kopā). Līdz šim pēc ELFLA projektu pabeigšanas izmaksāti 81,24 miljoni latu. Patlaban īstenošanas procesā ir projekti, kam paredzēts 92,41 miljons latu publiskā finansējuma.