Foto: LETA
Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" prezidenta amatam patlaban tiek vērtētas piecas kandidatūras, un piemērotāko pretendentu Latvijas lidsabiedrības vadītāja amatam plānots izvēlēties tuvākos pāris dienu laikā, portālu "Delfi" informēja aviokompānijas valsts kapitāldaļu turētājas Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Vaicāts, vai šo kandidātu vidū ir arī Ungārijas nacionālās aviokompānijas "Malev" ģenerāldirektors Martins Gauss, SM valsts sekretārs noteica, ka nevar šo informāciju "ne apstiprināt, ne noliegt". "Kandidātu vārdus nevaru nosaukt, jo šī informācija ir konfidenciāla," piebilda Matīss.

Portāls "Ir.lv" vēsta, ka Gausa kandidatūra atzīta par labāko, ņemot vērā viņa līdzšinējo darbību - lielo pieredzi un zināšanas nozarē. "Ir.lv" rīcībā esošā informācija liecina, ka vienošanās ar Gausu ir gandrīz panākta, sarunas notiekot vien par viņa algas lielumu. SM valsts sekretārs gan "Delfi" norādīja, ka patlaban kandidāti vēl tiek vērtēti, un lēmums par piemērotāko pretendentu aviokompānijas vadībai varētu tikt pieņemts šodien vai rīt.

"Šobrīd pretendenti vēl tiek vērtēti, viņi visi ir no citām valstīm," teica Matīss, norādot, ka visiem pieciem šobrīd vērtētajiem "airBaltic" prezidenta amata kandidātiem ir pieredze dažādu aviokompāniju vadībā. Kandidātu vērtēšanai piesaistīta profesionāla personāla atlases kompānija. Process ir visai sarežģīts, jo katram ir savi nosacījumi par algas lielumu, termiņu amatā un citiem, noprotams no Matīsa teiktā.

SM valsts sekretārs iepriekš norādīja, ka "airBaltic" prezidenta amatam uzrunāti vairāk nekā desmit potenciālie kandidāti.

Jau ziņots, ka valdība nolēma glābt finansiālās grūtībās nonākušo "airBaltic", taču valsts naudas ieguldīšanai aviokompānijā izvirzīja vairākus nosacījumus - Bertolta Flika nomaiņu lidsabiedrības prezidenta amatā, valstij neizdevīgā akcionāru līguma laušanu, saglabāt lidostu "Rīga" kā "airBaltic" bāzes lidostu un citus. Visu septembri abi lielākie kompānijas akcionāri - valsts un privātais SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) - mēģināja vienoties par šiem nosacījumiem.

Oktobra sākumā abiem lielākajiem "airBaltic" akcionāriem izdevās vienoties par lidsabiedrības finansēšanas nosacījumiem, oficiāli parakstot vienošanos par "airBaltic" glābšanu. Tā paredz izbeigt valstij neizdevīgo akcionāru līgumu un veikt nepieciešamos ieguldījumus aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.

Saskaņā ar vienošanos valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Savukārt privātais BAS kompānijā ieguldīs aptuveni 50 miljonus latu. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.

Kompānijas akcionāri nesen ievēlēja jaunu padomi sešu cilvēku sastāvā. Fliks brīdī, kad valsts un BAS vienojās par "airBaltic" finansēšanas nosacījumiem, pats atkāpās no lidsabiedrības prezidenta amata. Padome lēma paplašināt valdes sastāvu no viena līdz trim locekļiem. Līdz šim ir ievēlēti divi valdes locekļi un meklēts piemērots kandidāts "airBaltic" prezidenta amatam.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%). Tā vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited", kuras patiesais īpašnieks esot Krievijas finansists Andrejs Rudeško.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!