Šī pozīcija turpmāk būs vienota visām ministrijām, sarunās par Latvijai neizdevīgo ES fondu sadalījuma piedāvājumu, kas paredz samazinājumu par apmēram vienu miljardu latu.
Latvija iebilst pret Kohēzijas politikas piedāvājumu un, kā uzsvērts valdības apstiprinātajā pozīcijā, Latvijas galvenās intereses Kohēzijas politikas nākotnei ir panākt Kohēzijas politikas atbalstu, kas absolūtos ciparos būtu vismaz esošā 2007.-2013.gada plānošanas perioda aploksnes apjomā.
Latvijas turpmākā pozīcija arī paredz, ka valstij nav pieņemams Eiropas Komisijas priekšlikums ieviest absorbcijas griestus 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta visām dalībvalstīm.
Lai uzlabotu Kohēzijas politikas efektivitāti, ir jānodrošina atbalsta jomu koncentrācija - no Komisijas piedāvātajām jomām valstij maksimāli fokusēti izvēloties prioritārās jomas, kuras tiek atbalstītas ar ES Kohēzijas politikas finansējumu. Latvija arī atbalsta Kohēzijas politikas lielāku orientāciju uz rezultātiem, tās ieviešanā palielinot izvērtēšanas lomu un attiecīgi samazinot kontroļu un auditu īpatsvaru, tādējādi nodrošinot arī kopējo administratīvā sloga samazināšanu.
Nacionālā pozīcija arī paredz, ka Latvija neatbalstīs regulā paredzēto iespēju apturēt Kohēzijas politikas maksājumus dalībvalstīm, kas neievēro Eiropas Komisijas ieteikumus labot Partnerības līgumu un darbības programmas. Tāpat Latvija ir pret, ka ES mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem nebūtu jāliek par pienākumu pilnībā sasaistīt Kohēzijas politikas atbalstu ar "ES 2020" stratēģijas mērķiem, tā kā joprojām ir daudz pamata infrastruktūras un citu pamatvajadzību, kas netiek uzrunātas "ES 2020" stratēģijas ietvaros.
Latvija turpmākajās sarunās arī neatbalstīs Eiropas Komisijas ierosinājumu izveidot pastāvīgu Pārejas reģionu kategoriju Kohēzijas politikas ietvarā, jo uzskata, ka pastāvīgas dotācijas vairāk attīstītiem reģioniem uz konverģences reģionu rēķina nav ekonomiski pamatotas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
