Laikraksts: 'airBaltic' meitasfirma prasa atsaukt lidsabiedrības privāto akciju pārdošanu  (14)

Šāda pretenzija nosūtīta ne tikai Latvijas Krājbankai, bet arī Uzņēmumu reģistra (UR) Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļai, turklāt, nesaņemot paziņojumu par to, ka komercķīlas tiesības netiek izlietotas, uzņēmums sola vērsties tiesā, vēsta laikraksts.

UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis laikrakstam apstirpināja, ka UR ir saņēmis SIA "Baltic Airlines" valdes locekļa Aļņa Vītola parakstīto pretenziju, kurā apstrīdēta komercķīlas tiesību izlietošana. Balodis gan norādīja, ka UR šajā strīdā faktiski ir tikai novērotājs, jo ķīlas devējiem ir tiesības mēneša laikā, proti, līdz 1. janvārim, apstrīdēt šādu komercķīlas ņēmēja tiesību realizāciju tiesā.

Balodis arī neprognozēja, vai vēl kāds cits – SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS), tās īpašnieki vai banka "Snoras" apstrīdēs šo komercķīlu realizācijas tiesības.

Laikraksts atgādina, ka jautājums par "airBaltic" akcionāra BAS komercķīlu realizācijas tiesībām, kuras rezultātā Latvijas valsts no Latvijas Krājbankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību - 224 000 latu – ir iegādājusies 47,2% "airBaltic" akciju, kuras bija ieķīlājusi BAS, ir sarežģītāks nekā sākotnēji šķitis.

UR Komercķīlu nodaļā kopumā ir reģistrētas sešas ķīlas, kurās devējs ir gan BAS, gan tās īpašnieki – Bertolts Fliks un "Taurus Asset Management Fund Limited". Komercķīlas ņēmēja statusā ir fiksēta gan Latvijas Krājbanka, gan Lietuvas komercbanka "Snoras".

1.decembrī Uzņēmumu reģistrā iesniegts paziņojums par tiesību izlietošanu, jo komercķīlas devēji neesot pildījuši savas saistības. Turklāt attiecīgo Krājbankas pilnvarnieka paziņojumu UR nosūtīja Lietuvas valsts nacionalizētās "Snoras" bankas administratoram – pārvaldniekam. Teorētiski "Snoras" bankas pārvaldniekam būtu jāzina par šādu Krājbankas soli, jo tas samazina atgūstamo parādu daļu, norāda laikraksts.

Komercķīlas likums paredz termiņu – vienu mēnesi kopš saņemts attiecīgs paziņojums, kas ļautu ieķīlāto mantu kreditoram to realizēt. Tādēļ situāciju, kad Krājbankas pilnvarnieks šo ķīlu jau ir realizējis, laikraksts vērtē kā paradoksālu.

Komercķīlas ņēmējs –Latvijas Krājbanka – savā paziņojumā kā iemeslu, kas ļauj tam pārņemt valdījumā un pārdot ar komercķīlu ieķīlāto mantu - 47,2% "airBaltic" akciju, balstās uz to, ka 4.decembrī iestājies aizdevuma atmaksas termiņš saskaņā ar 2008. gada 5.decembra aizdevuma līgumu, bet atmaksa neesot veikta.

Savukārt Vītola parakstītajā pretenzijā norādīts: "Tas neatbilst patiesībai, un komercķīlas ņēmējam ir zināms, ka minētā aizdevuma atmaksa ir aprobežota ar nosacījumu, kas vēl nav iestājies, tādējādi aizdevuma atmaksas pienākums vēl nav radies." Proti, šā gada 14. oktobrī komercķīlas ņēmējs ir parakstījis vienošanos par saistību pārjaunošanu aizdevumā, kas noslēgts starp "airBaltic", SIA "Baltic Airlines", BAS, Latvijas Lrājbanku, AB "Banka Snoras", "AKB Investbank", "Taurus Asset Management Fund Limited", "Transatlantic Holdings Company S.A." un SIA "KD Jet".

Vienošanās paredzot, ka no minētā aizdevuma līguma izrietošās saistības tiks pārjaunotas sindikātlīgumā, kas tiks parakstīts starp "airBaltic" un, iespējams, SIA "Baltic Airlines" kā aizņēmēju un komercķīlas ņēmēju – Latvijas Krājbanku un "Snoras" kā aizdevējiem. Tā kā attiecīgs sindikātlīgums nav parakstīts un iesniegts Satiksmes ministrijā (SM), nav arī iestājies nosacījums, pie kura būtu jāveic aizdevuma atmaksa, tādējādi komercķīlas ņēmējam nav tiesiska pamata komercķīlas tiesību izlietošanai, teikts pretenzijā.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" privātais akcionārs BAS nolēmis izmantot savas tiesības un ieguldīt finanšu līdzekļus aviokompānijas pamatkapitālā, pēc akcionāru sapulces atzina "airBaltic" lielākā akcionāra – valsts – pārstāvis, SM valsts sekretārs Anrijs Matīss. Viņš skaidroja, ka BAS ir gatavs ieguldīt pamatkapitālā proporcionāli iepriekšējam akciju skaitam.