Viņa norādīja, ka pērn no Latvijas eksportētas apmēram 3000 dzīvās aitas, bet 2010.gadā – aptuveni tūkstotis. "Ar eksportu esam apmierināti – salīdzinot ar 2010.gadu, tas ir trīskāršojies," sacīja Krastiņa un informēja, ka 2011.gadā sākts arī aitu kautķermeņu eksports uz Somiju.
Tomēr asociācijas pārstāve uzsvēra, ka gan dzīvo aitu, gan kautķermeņu eksports pērn būtu lielāks, ja nebūtu sarežģījumu ar aitu elektronisko apzīmēšanu. "Aizķeršanās ir tieši elektroniskās apzīmēšanas dēļ, jo nav noteikta vienota apzīmēšana visā Latvijā, līdz ar to rodas situācija, ka eksportam nepieciešami papildu izdevumi, jo ir jāpasūta papildu elektroniskās krotālijas. Tas mūs ļoti kavē, jo nevaram laicīgi nokomplektēt kravas. Pērn būtu vēl vairāk eksportēts, ja nebūtu šī nepareizi izveidotā elektroniskās apzīmēšanas sistēma. Tomēr pašlaik, ja zemnieks izdomā, ka nerealizēs aitas vietējā tirgū, bet gan eksportēs, viņš nevar uzreiz aitas atdot, viņam ir jāpasūta krotālijas," klāstīja Krastiņa, taču apliecināja, ka problemātisko elektronisko krotāliju jautājumu asociācija ir risinājusi un šogad problēmām ar to vairs nevajadzētu būt.
Pērn Latvijā izaudzētās aitas eksportētas uz Dāniju, Beļģiju un Bulgāriju. Asociācijas valdes locekle atzina, ka 2011.gadā aitu eksporta apmēri tā pieauguši, ka nav pieticis aitu, ko vest uz Vāciju. Savukārt uz Nīderlandi, ar kuru Latvijas aitkopjiem izveidojusies sadarbība, eksports atsāksies nākamgad. "Uz Nīderlandi ies eksports nākamgad, jo ievedām no turienes vaislas dzīvniekus, kuru šogad dzimušos pēcnācējus gaida mūsu klienti no Holandes," paskaidroja Krastiņa.
Lai gan Latvijas aitkopji labprāt eksportētu aitas arī uz citām valstīm, izaudzēto aitu skaits nav tik liels, lai apmierinātu pieprasījumu. "Mēs labprāt iekarotu jaunus tirgus, bet mēs tik daudz nesaražojam. Pieprasījums ir ļoti liels, bet no tā pat desmito daļu nespējam Latvijā izpildīt," sacīja LAAA valdes locekle un piebilda, ka Latvijas aitkopjiem trūkst iespēju paplašināties. "Aitu skaits pieaug, tomēr laukos trūkst iespēju paplašināties – zemes pietrūkst, arī paaudžu maiņa notiek, tas attīstību bremzē. Tomēr aitkopība ir ļoti perspektīva nozare, tieši izaugsmes iespējas patlaban ir neierobežotas," teica Krastiņa.
2010.gadā no Latvijas tika eksportēti aptuveni 1000 aitu, bet 2009.gadā – apmēram divi tūkstoši.
LAAA reģistrēta 1999.gadā, un tajā pašlaik ir 115 biedru. Asociācijas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi aitu audzēšanai un attīstīt aitkopību kā peļņu nesošu ilgtermiņa nozari, kas ļauj saimniekot videi draudzīgi un uzlabot dzīves kvalitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
