Viņa sacīja, ka pagaidām ir sākta kolektīvās atlaišanas pirmā kārta un līdz jūlija sākumam atlaidīs 33 "Jaunpagasta plus" darbiniekus. Ulme klāstīja, ka par to ir informēta gan Nodarbinātības valsts aģentūra, gan arī saņemta atļauja no arodbiedrības.
"Galvenais iemesls tam ir tāds, ka [biodegvielas] nozare nav nonākusi nekādā gala rezultātā ar Ekonomikas ministriju (EM) un mūsu ["Jaunpagasta plus"] kredītiestādes prasa samazināt izmaksas, tādēļ arī vajadzēja pieņemt šo lēmumu," teica Ulme un piebilda, ka ražošanu ir svarīgi saglabāt.
Viņa arī atturējās prognozēt, vai uzņēmuma darbinieku atlaišana varētu izvērsties plašāka, norādot, ka vispirms jāsagaida atbilde no EM par iespējamo kompromisu starp abām pusēm. Atbildei vajadzētu būt aptuveni pēc mēneša, jo tad būs pagājuši divi mēneši kopš valsts sekretāru sanāksmē iesniegts EM informatīvais ziņojums, kurā ir priekšlikumi biodegvielas patēriņa veicināšanai, un ministrijai jāpieņem lēmums, kā risināt šo situāciju, paskaidroja Ulme.
"Jaunpagasta plus" pārstāve arī piemetināja, ka nav skaidrs, kādi varētu būt EM iecerētie biodegvielas patēriņa veicināšanas pasākumi un kas tiks darīts tādā gadījumā, ja biodegvielas ražotāji nevarēs turpināt darbību un reāla ražošana nenotiks.
Ulme sacīja, ka summa, ko biodegvielas ražotāji līdz 2014.gadam, kad tiešais valsts atbalsts ir spēkā citās Eiropas valstīs, grib saņemt tiešajā valsts atbalstā Latvijā, ir 7,5 miljoni latu gadā, paužot pārliecību, ka pēc tam ražotāji varēs veiksmīgi turpināt darbu.
Savukārt "Jaunpagasta plus" darbinieku pārstāvis Juris Balodis astāstīja, ka 14.maijā Valsts prezidenta kancelejā ir nogādāta vēstule ar vairāk nekā 860 rūpnīcai tuvējās apkārtnes iedzīvotāju parakstiem, kurā pausta vēlme saglabāt savu darbavietu un dzīvesvietu Latvijā. Tajā arī vērsta uzmanība uz to, ka Virbu pagastā, kur atrodas "Jaunpagasta plus" ražotne, darbu pirmspensijas vecuma cilvēkiem atrast ir ļoti grūti un arī kopējās darba iespējas ir ierobežotas. Vēstules kopijas nogādātas arī visām Saeimā pārstāvētajām partijām, viņš piebilda.
Tāpat Balodis pieļāva iespēju, ka atlaist plānotie "Jaunpagasta plus" darbinieki varētu pie EM sarīkot piketu, lai paustu neapmierinātību ar radušos situāciju un prasītu ministrijai, ko darīt tālāk.
Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts iepriekš pauda, ka valsts tiešā atbalsta sniegšanai biodegvielas ražotājiem nav ekonomiska pamatojuma.
Viņš norādīja, ka EM jau vairākus mēnešus ar biodegvielas jomas pārstāvjiem turpina diskusijas par to, kā attiecīgajai nozarei turpmāk vajadzētu attīstīties. Pavļuts informēja, ka, veicot ekonomiskā pamatojuma izvērtējumu, secināts, ka pēc iepriekš piešķirtā valsts tiešā atbalsta – 67,2 miljoni latu no 2003. līdz 2010.gadam – nav sagaidīti cerētie rezultāti, tādēļ vairāk naudas piešķiršana nozarei, kas jau ar iepriekšējo atbalstu nav varējusi pati nostabilizēties, būtu riskanta.
"Lursoft" informācija liecina, ka 2010.gadā "Jaunpagsts plus" strādāja ar 14,289 miljonu latu apgrozījumu, kas bija par 49,9% vairāk nekā 2009.gadā, savukārt peļņa samazinājās par 64,1% un bija 944,2 tūkstoši latu. 2011.gada finanšu pārskats pagaidām "Lursoft" nav iesniegts. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Donāts Vaitaitis, kuram pieder 54,5% kompānijas kapitāldaļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
