"Tirgus mums ir interesants un pat nedaudz dīvains, ja raugāmies uz to pēc klasiskām mērauklām. 2010.gada beigās lielākā daļa no parādu piedziņas uzņēmumiem strādāja ar zaudējumiem. Otrs – neraugoties uz Latvijas nelielo tirgu, parādu piedziņu kā vienu no saviem darbības veidiem ir uzrādījuši 60–70 uzņēmumu. Te kaut vai jāpiemin tas, ka LĀPPA ir tikai seši uzņēmumi. Tik mazā tirgū gluži vienkārši nevar eksistēt tik daudz uzņēmumu, un to rāda arī to finanšu rezultāti. Vienlaikus ir liela disproporcija tirgus daļās. Trīs lielākie piedziņas uzņēmumi – "Lindorff", "Paus Konsults" un "Creditreform" – savās rokās tur 80–90% tirgus. Līdz ar to cīņa par klientiem ir diezgan aktīva, jo pārējiem ir jāsadala neliela tirgus daļa. Arī pieeja darbam daudzos uzņēmumos, pēc mūsu uzskata, bieži vien ir neprofesionāla," pastāstīja Kučers.
Viņš norādīja, ka lielāku kārtību tirgū varētu ieviest Ārpustiesas parāda piedziņas likums, kas paredz arī parādu piedziņas uzņēmumu licencēšanu. "Asociācijā mēs lēšam, ka licencēm varētu pieteikties 10–12 uzņēmumu," piebilda Kučers.
Pēc viņa teiktā, parādu piedzinēju licencēšana izkristalizēs kompānijas, kuras šajā tirgū velas strādāt ilgtermiņā. "Licencēšana patiesi novilks līniju, aiz kuras būs profesionāli šīs nozares pārstāvji un, kas vēl svarīgāk, tie, kas šeit grib strādāt ilgtermiņā. Diemžēl, bet liels parādu piedziņas uzņēmumu skaits ir sekas tam, ka 2009.gadā daudzi uzņēmumi tika izveidoti, lai piedzītu vienu vai dažus parādus par labu kādam konkrētam uzņēmumam vai cilvēkam. Tie faktiski bija vienreizēji darījumi ar mērķi gūt ātru peļņu. Loģiski, ka šādi uzņēmumi, visticamāk, nepastāvēs ilgtermiņā. Tas ir labi, jo tas sakārtos parādu piedziņas industriju. It kā pašlaik dalībnieku tirgū ir ļoti daudz, bet nopietni strādā kādi septiņi uzņēmumi," klāstīja Kučers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
