PVD pārstāve portālam "Delfi" sacīja, ka lopi gājuši bojā kopumā piecās zemnieku saimniecībās, ka atrodas Aknīstes, Variešu, Ābeļu un Viesītes pagastos. Viens mājlops no knišļu kodumiem miris sestdien, bet pārējie – svētdien.
Meistere uzsvēra, ka pēdējos gados dzīvnieku masveida bojāeja no knišļu kodumiem nav reģistrēta. Traģiskākais bija 2005.gads, kad vasaras sākumā saskaņā ar PVD datiem sešos Latvijas rajonos knišļu kodumu dēļ gāja bojā 553 mājlopi.
PVD atgādina, ka ganībās mājdzīvniekus apdraud dažādi asinssūcēji kukaiņi, kas sagādā dzīvniekiem sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus to veselībai un dzīvībai, tādēļ knišļu "aktīvajā" periodā - maijā un jūnijā - dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu dzīvniekus laist ārā vispār.
Pirms izlaišanas ganībās, dzīvniekus jāapstrādā ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta, norāda PVD.
Asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma – tesmenī, tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, ar kurām ārstē tesmeņa iekaisumus. Taču, pirms ziedes iegādāšanās, noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, informē dienestā.
PVD akcentē: ja dzīvnieki ir sakosti, tie jāved (vēlams transportēt nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
Tāpat jāparūpējas, lai dzīvnieki nepārkarst. Parasti tas notiek, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, kā arī transportēšanas laikā. Pārkaršanas pazīmes: dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.
Lai pasargātu dzīvniekus no pārkaršanas, tiem jādod pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un, ja iespējams, jāmaina sasilušu ūdeni pret vēsu.
Nevajadzētu govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus ganīt karstajā diennakts laikā, no plkst. 12 līdz plkst.16, tiešos saules staros, vai arī jāparūpējas, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.
Mītnēs turētajiem dzīvniekiem, bet jo īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām, jānodrošina ventilācija, gaisa apmaiņa, bet ne caurvējš un, ja iespējams, jāparedz dzīvniekiem lielāka platība, lai tie nebūtu saspiesti.
Transportēšanas laikā transporta līdzeklī nevajadzētu ievietot pārāk daudz dzīvniekus un jānodrošina tiem ventilācija. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, jācenšas ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.
Ja pamanītas pārkaršanas pazīmes, nekavējoties jāzvana veterinārārstam, norāda PVD.
Pārāk augsta temperatūra nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības dzīvnieku veselību un produktivitāti. Regulāri atrodoties pārāk augstā temperatūrā dzīvniekiem samazinās apetīte, tie kļūst mazkustīgi, samazinās produktivitāte – izslaukums, dzīvmasas diennakts pieaugums, norāda PVD.
Jau vēstīts, ka Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) maija sākumā brīdināja lopkopjus par iespējamu masveida knišļu savairošanos. Šā gada pavasarī knišļu kāpuriem bija labvēlīgi barošanās apstākļi, jo pali bija ilgstoši ar augstu līmeni aprīļa otrajā pusē.
"Arī zivju un citu plēsēju ietekme uz knišļu populāciju bija neliela - ja ūdens līmenis ir augsts, plēsēji knišļu kāpurus neatrod. Rezultātā knišļi sekmīgi beidz attīstību. Šo iemeslu dēļ novērots augstāks knišļu skaits kā parasti," skaidroja biedrības pārstāvis Voldemārs Spuņģis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
