Pētījums: Latvijā uzņēmējdarbības vide joprojām ir zem Baltijas jūras reģiona vidējā rādītāja  (3)

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna otrdien, iepazīstinot ar Baltijas jūras reģiona indeksu, žurnālistiem pavēstīja, ka jaunākajā pētījumā Latvijas konkurētspējas un strukturālās attīstības indekss, tāpat kā iepriekšējos gados, saglabājās 6,3 punkti no kopumā 10 iespējamiem. "Protams, nesen veiktās reformas indeksā vēl līdz galam nav atspoguļotas, piemēram, 2011. un 2012.gadā veiktās reformas," viņa piebildaun uzsvēra ‒ jo ilgāk saglabāsies plaisa starp Latviju un citām reģiona valstīm, Latvija turpinās zaudēt darbaspēku, jo cilvēki turpinās emigrēt.

Baltijas jūras reģiona indeksā augstāko novērtējumu ieguvusi Somija (9,2), kurai seko pārējās Ziemeļvalstis (Zviedrija ‒ 9, Dānija ‒ 8,8, Norvēģija ‒ 8,8), kā arī Vācija (8,3) un Igaunija (7,4). Savukārt Lietuvas (6,4) un arī Latvijas (6,3) reitings ir nedaudz zem vidējā, tām seko Polija (6,2). Vienlaikus strukturālās reformas visvairāk ir nepieciešamas Krievijai (4,1) un Ukrainai (3,9).

"Līdzīga aina bija redzama mūsu iepriekšējā ziņojumā, lai gan Ziemeļvalstis mainījušās vietām un Vācija atkal ir apsteigusi Igauniju. Kopš pērnā gada (un pat salīdzinājumā ar situāciju pirms trim gadiem) rangu tabulā pakāpušās Somija, Vācija, Krievija, Polija un Ukraina, bet pārējās valstis ieņem nedaudz zemākas vietas," minēts pētījumā.

Apskatā atzīts, Baltijas jūras reģiona vidējais indekss pēdējo četru gadu laikā palielinājies no 7 līdz 7,1. "Jāņem vērā, ja situācija pasaulē un Baltijas jūras reģiona valstīs uzlabosies līdzīgā tempā, indekss nemainīsies, jo atspoguļo progresu salīdzinājumā ar citām valstīm. Turklāt šis indekss mainās lēni, par ko uzskatāmi liecina visa reģiona vidējais indekss," teikts apskatā.

Apskatā arī minēts, ka Baltijas jūras reģions kopumā ieņem salīdzinoši augstu vietu pasaulē, bet starp reģiona valstīm pastāv lielas atšķirības. Ziemeļvalstis un Vācija ietilpst 12% pasaules konkurētspējīgāko un strukturāli attīstītāko valstu vidū, bet Krievija un Ukraina ir starp tiem 40% pasaules valstu, kas šajā ziņā ieņem pēdējās vietas.

Pētījumā secināts, ka Baltijas jūras reģiona stiprās pozīcijas ir izglītība (8,3) un inovācijas (8,2), piemēram, Somija izglītības jomā ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē, bet inovāciju ziņā augstā vietā atrodas Zviedrija. "Lai Polija, Krievija, Ukraina un Baltijas valstis spētu pacelties no pašreiz salīdzinoši zemā līmeņa, tām vairāk jāiegulda tieši pētniecībā," secinājuši "Swedbank" eksperti.

Savukārt Baltijas jūras reģiona valstu vājās pozīcijas ir nodokļi (5,8) un finanšu sektors (5,9). Uzlabojumi nepieciešami arī uzņēmējdarbības videi (6,6). "Ukraina, Krievija un Polija samazina reģiona vidējo rādītāju gandrīz katrā jomā, bet jo īpaši finanšu sektorā un nodokļu politikas jomā. Nodokļu politikas jomā reģiona indeksu samazina arī Ziemeļvalstis un Vācija, kas šajā jomā ir netipiski vājas (zem 8). Salīdzinoši zemi indeksi pārvaldības un ārējās tirdzniecības jomā ir galvenokārt Ukrainas un Krievijas dēļ, jo pārējām valstīm šajā ziņā veicas labi vai pat ļoti labi," sacīts pētījumā.

Tajā arī minēts, ka ārvalstu investīciju piesaistīšanai reģionam, kurā iedzīvotāju skaits samazinās un tirgi stagnē vai sarūk, nepieciešama visaugstākā līmeņa kompetence. "Darbaspēks pašlaik ir samērā labi izglītots, un algu struktūra atbilst ražīguma līmenim. Taču šajā ziņā ir vēl daudz darāmā, un reģionam piemītošais darba dalīšanas un specializācijas potenciāls varētu būt labāk izmantots," noradīts pētījumā.

"Swedbank" kopš 2010.gada publicē Baltijas jūras reģiona konkurētspējas un strukturālās attīstības indeksu, aptverot 11 šā reģiona valstu. Indekss atspoguļo, kā mainās Latvijas konkurētspēja desmit jomās – uzņēmējdarbībā, darba tirgū, nodokļu politikā, finanšu tirgū, ārējā tirdzniecībā, izglītībā, pārvaldībā, infrastruktūrā, loģistikā un inovāciju vidē.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.