Fоtо: RIA Novosti/Scanpix
Pirmā Rīgas ekonomikas foruma rīkotāji varētu arī pārdomāt un atteikties no Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modeli kritizējošā Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Pola Krugmena aicināšanas uz Latviju.

Foruma rīkotāji ieplānojuši Krugmenu kā vienu no būtiskiem sanāksmes dalībniekiem jeb "hedlaineriem", taču patlaban ekonomista viesošanās Latvijā "ir zem jautājuma zīmes", atzina foruma rīkotājs Pavels Morozovs. Viņš norādīja, ka Rīgas ekonomikas forums iecerēts kā ilgtermiņa biznesa projekts, kas nākotnē nestu tā rīkotājiem peļņu, taču, manot politisku troksni ap šādas personas aicināšanu piedalīties forumā, jāizvērtē iespējamie riski foruma tēlam.

Pasākuma rīkotāji uzsver, ka forums iecerēts kā biznesa projekts, un aicina to nesaistīt ar politisku kontekstu. "Negribam negatīvu fonu," sacīja Morozovs, uzsverot, ka jūlijā plānotais forums nebūs vienreizējs projekts. Tā būs tikšanās biznesa cilvēkiem par biznesu.

Morozovs atzīmēja, ka foruma organizatori nevēlas iesaistīties nekādās politiskajās spēlēs Latvijā, bet Krugmens dalībai forumā izvēlēts tāpēc, ka viņš ir viens no zināmākajiem un titulētākajiem mūsdienu ekonomistiem, kam ir savs skatupunkts uz lietām un kas sniedz savu viedokli par ekonomiskajām norisēm.

Krugmens dalību forumā ir apstiprinājis. Pēc Morozova teiktā, Krugmens jūlija otrajā pusē būs Eiropā, proti, 19.jūlijā viņš viesosies Edinburgā, un pēc tam plānota viņa dalība Rīgas ekonomikas forumā. Taču, ja foruma rīkotāji tomēr atteiksies no ekonomista aicināšanas, tad Krugmens varēs doties atpakaļ uz Ņujorku. Atteikties no Krugmena aicināšanas varētu, piemēram, situācijā, ja būs kādi politiska rakstura traucēkļi foruma norisei. Šādā situācijā nāktos pieņemt lēmumu, lai nodrošinātu, ka šis biznesa projekts dzīvo.

Jau ziņots, ka Krugmens Latvijā vairāk zināms kā mūsu valsts ekonomiskās krīzes pārvarēšanas modeļa kritiķis. Ekonomists iepriekš vairākkārt izteicies, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomiskās krīzes labākais risinājums būtu nacionālās valūtas devalvācija.

Krugmens negatīvo nostāju pret Latvijas taupības pasākumiem pamato ar iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņu grafiku, norādot, ka pašreizējā ekonomikas izaugsme vēl nav sasniegusi pirmskrīzes apmērus.

Tiesa, šā gada februārī Krugmens atzina, ka latviešiem ir ar ko lepoties, vienlaikus norādot, ka Latvijas ekonomika nav atgriezusies pirmskrīzes līmenī, kā arī valstī saglabājas augsts bezdarba līmenis, tāpēc taupības pasākumu sludinātāji, pēc viņa domām, nav pie pilna prāta.

"Lai būtu godīgi pret latviešiem, viņiem tiešām ir par ko lepoties. Pēc Lielās depresijas apmēru lejupslīdes viņu ekonomika divus gadus ir piedzīvojusi stabilu izaugsmi un bezdarba līmeņa krišanos," komentārā ASV laikrakstā "The New York Times" raksta ekonomists.

"Tomēr, neskatoties uz pieaugumu, viņi atguvušies tikai daļēji attiecībā uz iekšzemes kopproduktu vai nodarbinātību, un bezdarba līmenis vēl joprojām ir 14%. Ja tāds ir taupības piekritēju priekšstats par ekonomisko brīnumu, tad viņi patiešām nav pie pilna prāta," raksta Krugmens.

Kā ziņots, Rīgas ekonomikas forums plānots no 24.jūlija līdz 26.jūlijam. Tas tiek rīkots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī ciešā sadarbībā ar NVS un Eiropas valstu vēstniecībām un tirdzniecības un rūpniecības kamerām.

Foruma fokusā būs banku un finanšu, loģistikas un transporta, tūrisma, enerģētikas, kā arī jauno tehnoloģiju jautājumi.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !