Valdība atbalsta lauksaimniecības zemes pārdošanas ierobežojumus  (204)

Pirms Ministru kabineta sēdes pie valdības ēkas pulcējās vairāku lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kas pauda atbalstu šiem grozījumiem, novēroja "Delfi".

Pašreizējā zemkopības ministre Laimdota Straujuma (V) zemnieku vārdā premjeram Valdim Dombrovskim (V) pasniedza simbolisku pateicību par pieņemto lēmumu - maisiņu ar zemi, kas vesta no Kuldīgas novada. Straujuma arī izteica atzinību lauksaimniekiem, kas šajā aukstajā laikā MK sēdes laikā izteica atbalstu likuma grozījumam, atrodoties organizētā demonstrācijā pie valdības ēkas.

Izmaiņas vēl ir jāskata Saeimā.

"Delfi" jau vēstīja, ka Zemkopības ministrijas rosinātie likuma grozījumi paredz lauksaimniecības zemes pircējam pienākumu trīs gadu laikā sākt zemes apsaimniekošanu. Iecerēts, ka tiks paredzēti arī sodi par šī nosacījuma nepildīšanu. Savukārt uzņēmumiem un citām juridiskajām personām, kas vēlēsies iegādāties lauksaimniecībā izmantojamās zemes, būs jābūt reģistrētiem Latvijā, jābūt tiesīgiem saņemt tiešos maksājumus. Tāpat tiem būs jāpierāda, ka tie ir lauksaimniecības uzņēmumi.

Proti šādu zemi tie varēs pirkt, ja pēdējo trīs gadu laikā guvuši ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas, turklāt šādi spējot gūt vismaz trešo daļu no visiem uzņēmuma ienākumiem. Līdzīgi nosacījumi attieksies arī uz fiziskajām personām, kas vēlēsies iegādāties lauksaimniecībai paredzētās zemes. Turklāt šādiem cilvēkiem būs jābūt nozares izglītībai vai vismaz pieredzei lauksaimniecībā. Visas šīs prasības gan attieksies uz tiem zemes gabaliem, kas ir lielāki par pieciem hektāriem.

Pašlaik Latvijā ārzemnieki lauksaimniecības zemi var iegādāties tikai atsevišķos gadījumos - ja viņi vismaz trīs gadus jau dzīvojuši Latvijā, ja te vēlas veikt uzņēmējdarbību kā pašnodarbināti zemnieki vai ja jau trīs gadus Latvijā nodarbojušies ar lauksaimniecību. Šie nosacījumi ir spēkā līdz šā gada aprīļa beigām un vairāk to darbību Latvija pagarināt nevar. Zemkopības ministrija norāda, ka pašlaik vērojama tendence lauksaimniecības zemes platībām sarukt, tomēr arī neapsaimniekotas un aizaugošas lauksaimniecība izmantojamās zemes īpatsvars pieaug.

Tāpat situāciju sarežģī tas, ka zeme ir pievilcīgs spekulāciju objekts, norāda ministrija. Valsts Zemes dienests secinājis, ka aptuveni ceturtā daļa visu darījumu ar meža zemi ir spekulatīvi. Proti, tā iegādāta, bet pēc neilga laika atkal pārdota. Savukārt darījumos ar lauksaimniecības zemi spekulatīvo darījumu īpatsvars kopuma ir 17%, bet, piemēram, Alūksnes novadā šādi darījumi ir pat 30% no tiem, kas veikti ar lauksaimniecības zemi, un 40% - tiem, kur pārdota meža zeme.