Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas indekss bija 23,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinājumā ar 2012.gadu augot par 2,7 procentpunktiem.
Gan Lietuvā, gan Igaunijā pagājušajā gadā ēnu ekonomika sarukusi - Igaunijā ēnu ekonomika pērn bija 15,7% no IKP, gadu iepriekš šis rādītājs bija 19,2%, stāstīja pētījuma par ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs autors, SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas indekss pērn bija 15,3%, 2012.gadā - 18,2%.
Ēnu ekonomikas indekss Latvijā 2009.gadā bija 36,6% no IKP, 2010.gadā - 38,1% no IKP, 2011.gadā - 30,2% no IKP, 2012.gadā - 21,1% no IKP.
"Šis ir pirmais gads kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu," skaidro pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2013." autors un "SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.
2013.gadā lielāko ēnu ekonomikas daļu visās trīs Baltijas valstīs veido neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, t. i., izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Latvijā šis rādītājs gada laikā ir audzis no aptuveni 17% no peļņas 2012.gadā līdz aptuveni 20% no peļņas 2013.gadā, turpretī Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs ir samazinājies. Otrs lielākais īpatsvars ēnu ekonomikā ir aplokšņu algas, lai gan, salīdzinot ar 2012. gada datiem, šis rādītājs ir nedaudz samazinājies visā Baltijā.
Visās trīs valstīs starp tautsaimniecības nozarēm tieši būvniecībā ir lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, un šī tendence ir īpaši izteikta Latvijā, jo aprēķini liecina, ka 45% nozares darbības notiek "pelēkajā zonā". Būvniecības nozares atgūšanās pēc krīzes, ko savukārt virzīja plašāka makroekonomiskā izaugsme, visticamāk ir veicinājusi kopējo ēnu ekonomikas pieaugumu Latvijā 2013. gadā. Ēnu uzņēmējdarbība citās Latvijas tautsaimniecības nozarēs ir samazinājusies vai palikusi salīdzinoši nemainīga.
"Tieši mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī būvniecības un vairumtirdzniecības nozare rada lielāko atšķirību starp Latvijas un kaimiņvalstu ēnu ekonomikas rādītājiem," atzīst Sauka. Reģionu griezumā lielākais ēnu uzņēmējdarbības pieaugums Latvijā ir bijis Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.
Arī apjomīgie pārvadājumi starp Krieviju un Rietumeiropu var veicināt ēnu ekonomiku Baltijas valstīs. Apmēram 40% no Krievijas eksporta uz ES dalībvalstīm, kas nav Baltijas valstis, notiek caur Baltijas valstīm. Augstākie preču pārkraušanas apjomu rādītāji ir Latvijā, kam seko Igaunija un tad Lietuva, kas atbilst pētījuma aplēsēm, ka visos gados, kamēr tiek veikti aprēķini, vislielākā ēnu ekonomika ir bijusi Latvijā.
Pētījuma autori uzskata, ka ir samazinājusies valdības aktivitāte ēnu ekonomikas apkarošanā. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka ir mazinājies spiediens no Starptautiskā valūtas fonda un ES, kas prasīja Latvijas valdības apņemšanos īstenot stingrus taupības pasākumus un virkni reformu, tanī skaitā mērķtiecīgus politikas pasākumus, lai ierobežotu ēnu ekonomiku.
Neuzlabojas arī Latvijas uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, turklāt Latvijas uzņēmēju apmierinātība ir zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Pētījumā secināts, ka neapmierinātība ir noteicošais faktors uzņēmuma lēmumam iesaistīties ēnu ekonomikā.. Tomēr Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, ir samērā augsta apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbību.
Lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu Baltijas valstīs, pētījuma autori iesaka nodrošināt stabilāku nodokļu politiku, nosakot "taisnīgākas" nodokļu likmes, raugoties no uzņēmēju un darbinieku skatupunkta, kā arī uzlabot caurspīdību nodokļu izlietojumā. Autori uzskata, ka pozitīvus rezultātus ēnu ekonomikas apkarošanā sniegtu arī nodokļu auditu skaita palielināšana.
Indekss tiek veidots, katrā Baltijas valstī izvaicājot ap 500 uzņēmumu. Intervijas veic pētījumu uzņēmums SKDS.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
