Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis portālam "Delfi" sacīja, ka streikošana joprojām ir aktuāla – streiks norisināsies Rīgā, Ģertrūdes ielā 36, un tā sākums plānots plkst. 1 naktī. Gailis minēja, ka šoferi ir gatavi streikot līdz prasību pilnīgai vai daļējai apmierināšanai, taču nenorādīja, cik ilgi tas varētu būt.
"Nordeka" vadība ceturtdien, 6.novembrī, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā apstrīdējusi streika pieteikumu.
Streiku likums nosaka, ka streiku vai tā pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa. Streiks vai streika pieteikums par nelikumīgu atzīstams, ja pārkāpts iepriekšminētais likums, ja streiks pieteikts jau noslēgta darba koplīguma darbības termiņa laikā, lai mainītu šā koplīguma noteikumus, tādējādi pārkāpjot tajā paredzēto koplīguma grozīšanas kārtību, ja tas ir solidaritātes streiks, kas nav saistīts ar ģenerālvienošanās par tarifiem, darba un citām sociālās aizsardzības garantijām nenoslēgšanu vai neizpildi. Tāpat streiku vai tā pieteikumu par nelikumīgu var atzīt, ja streiks ierosināts, lai paustu politiskas prasības, politisku atbalstu vai politisku protestu. Streiks atzīstams par nelikumīgu, ja tas attiecas uz jautājumiem, par kuriem puses jau ir vienojušās streika sarunās.
Kā portālam "Delfi" pastāstīja tiesas preses pārstāve Līva Tutina, pēc "Nordeka" pieteikuma ierosināto lietu tiesa plānojusi skatīt piektdien, 7.novembrī, plkst. 12.00.
Pieteikumā par streika norises apstrīdēšanu uzņēmums kā argumentu minējis, ka streika pieteicējs nav ievērojis Streiku likumā paredzētos formālos noteikumus.
Jau vēstīts, ka Gailis iepriekš streika pieteikšanu pamatoja ar to, ka no šā gada 1.janvāra minimālas darba algas apjoms ir 320 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas "uz rokas" ir nedaudz virs 240 eiro. Tajā pašā laikā iztikas minimums vēl 2013.gadā bija vairāk par 250 eiro. "Raugoties uz šīm summām, ikvienam sabiedrības loceklim rodas jautājums – kā izdzīvot šādos apstākļos, kā pabarot sevi un savu ģimeni?" sacīja Gailis.
Starp arodbiedrību LABA un "Nordeka" gadiem ilgi norisinājušās sarunas, kuru laikā arodbiedrības pārstāvji, cīnoties par savu biedru ekonomiskajām un sociālajam interesēm, centās panākt darba algas palielinājumu tieši šajā uzņēmumā.
"Tomēr, uzņēmuma valde kā argumentu "pret" izmantoja uzskatu, ka darba algas paaugstinājumam nav pamatojuma un autobusu vadītāji nav pelnījuši saņemt vairāk. Jāatzīmē, ka "Nordeka" autobusu vadītāji, kas ikdienā pārvadā simtiem pasažieru un atbild par viņu drošību, saņem nedaudz virs noteiktās minimālās darba algas. Tas ir pilnīgs absurds, ka cilvēkam, kurš strādā paaugstināta riska apstākļos, darba devējs uzdrošinās maksāt tik smieklīgi zemu darba algu," iepriekš skaidroja arodbiedrības vadītājs.
"Nordeka" ir viens no lielākajiem autobusu pasažieru pārvadāšanas uzņēmumiem valstī un veic 25% reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla pasažieru pārvadājumu Latvijā. Uzņēmums piedāvā vairāk nekā 50 maršrutus visā Latvijā. "Nordeka" apgrozījums pērn samazinājās par 11,7% līdz 8,09 miljoniem latu (11,51 miljonam eiro), liecina informācija uzņēmuma pērnā gada pārskatā.
"Nordeka" pirmajā pusgadā strādājis ar 5,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,37% mazāk nekā gadu iepriekš. Bruto zaudējumi sasniedza 81 427 eiro. Pērn šajā pat periodā uzņēmums strādāja ar 207 665 eiro peļņu. Zaudējumi tiek skaidroti ar faktu, ka valsts nav pilnā apmērā segusi zaudējumu kompensācija par 2014.gada sešos mēnešos veiktajiem pasažieru pārvadājumiem starppilsētu nozīmes maršrutos.
Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Juris Savickis ar 48,09% akciju, Pēteris Ločmelis ar 35,22% akciju un Sandra Savicka ar 7,28% akciju, liecina aģentūras LETA arhīva dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
