Latvijas likumdošana paredz, ka patlaban īpašniekiem, kuru īpašumus skars "Rail Baltica" trase, var tikai kompensēt atlīdzību par īpašumu pēc tirgus vērtības, ko vērtētājs ir noteicis, bet nevar kompensēt sekundāro ietekmi uz īpašumu, intervijā norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Viņš skaidro, ka patlaban tiek vērtēts variants izstrādāt speciālu likumu. "Rail Baltica" esot liels projekts, un lielākā daļa zemes īpašumu ir privātīpašums, un tie ir ap 2000. "Strādāsim pie tā, lai iedzīvotāji, kuriem īpašumi ir atsavināti, uzlikti apgrūtinājumi vai ir fiksēts vērtības kritums, saņemtu adekvātu atlīdzību," skaidro ministrs. Līdz ar to esot jādomā par papildu kompensācijām tiem, kuru īpašuma vērtība "Rail Baltica" iespaidā krītas. "Tehniski tas varētu būt kāds speciāls likums, lai varētu samaksāt ne tikai to, kas cilvēkiem pienākas pēc īpašuma tirgus vērtības, bet lai varētu kompensēt neērtības un citas blakus lietas, kas patlaban netiek darīts," uzsver ministrs.
"Aicinu visus iedzīvotājus, kurus skar šādi gadījumi, neielaisties darījumos ar spekulantiem un uzticēties tam, ka valsts adekvāti kompensēs un nodrošinās, lai iedzīvotāji nebūtu zaudētāji," uzsver Matīss.
Tāpat likumprojektā varētu tikt iekļauti vērtēšanas principi, lai varētu ātrāk un efektīvāk aptuveni 2000 īpašumus, kurus skar "Rail Baltica" projekts, atsavināt. Taujāts, cik ilgā laika posmā jāvienojas ar īpašniekiem, ministrs norāda: "Ja 2017.gadā sākam būvniecību, tad līdz šim brīdim visiem zemes jautājumiem jābūt atrisinātiem."
Kā ziņots, līdz šā gada rudenim turpināsies projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās, tiks veidoti tehniskie risinājumi un veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai septembrī-oktobrī kopā ar ietekmes uz vidi ziņojumu sabiedrībai parādītu lokālplānojumu projektus un tos apspriestu tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts. Tā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, izbūvējot jaunu 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Baltijas valstīs. Ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi tas savienos metropoles - Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. 2025.gadā paredzēts atklāt "Rail Baltica" savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030.gadā - savienojumu ar Varšavu. Kopējās "Rail Baltica" projekta izmaksas paredzētas 3,7 miljardi eiro, projekta izmaksas Latvijā pēc iepriekšējās izpētes paredzētas 1,3 miljardu eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
