Foto: DELFI

Metalurģijas uzņēmuma AS "KVV Liepājas metalurgs" velmēšanas cehs no šodienas atsācis darbu ar iepriekšējo jaudu - aptuveni 25 000 tonnu produkcijas mēnesī, informē uzņēmumā.

Lai nodrošinātu šādu ražošanas apjomu, velmētava strādās 24 stundu darba režīmā.

"KVV Liepājas metalurgs" aizvadītā gada pēdējās dienās un šī gada sākumā uz laiku bija pārtraucis ražošanu. Uzņēmumā bija remonta un brīvdienu pārtraukums.

Savulaik par maksātnespējīgu atzītais uzņēmums "Liepājas metalurgs", ko iegādājās Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group", pēc gandrīz divu gadu dīkstāves darbu atsāka pagājušā gada februārī.

Uzņēmumam pērn neklājās viegli. Vasaras sākumā "KVV Liepājas metalurgs" bija spiests sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošināja konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citās valstīs. Tomēr "KVV Liepājas metalurgs" norāda, ka par spīti katastrofālajai tirgus situācijai metalurģijas nozarē uzņēmums pērn spējis ne tikai atsākt ražošanu, bet stabilizēt ražošanas apjomus, optimizēt ražošanas izmaksas un energoresursu patēriņu, efektivizēt pārdošanas procesus. Ir izdevies noslēgt jaunus, ekonomiski izdevīgākus iepirkuma līgumus, kas ļauj lētāk iepirkt izejvielas.

Kaut arī finansiāli "KVV Liepājas metalurgs" aizvadīto gadu noslēdzis ar ievērojamiem zaudējumiem, tomēr pērn veiktās pozitīvās iestrādnes, aktīvais darbs pārdošanā un uzņēmuma darbinieku entuziasms, pēc vadības teiktā, ļaujot cerēt, ka uzņēmums, saņemot arī valsts atbalstu, šogad spēs turpināt darbu smagajos tirgus konjunktūras apstākļos, pārvarēt grūtības un nostiprināt savu vietu tirgū.

Liepājas tiesa 5. janvārī noraidīja SIA "Elme Messer Metalurgs" pieteikumu par "KVV Liepājas metalurga" maksātnespēju. "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs uzskata, ka tas ir objektīvs spriedums, jo uzņēmums esot maksātspējīgs.

"KVV Liepājas metalurga" apgrozījums pērn bija 73 miljoni eiro, bet zaudējumi sasnieguši astoņus miljonus eiro. Darba algās pērn samaksāti septiņi miljoni eiro, četri miljoni eiro samaksāti par energoresursiem, bet 3,5 miljoni eiro - par dabasgāzi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!