Foto: LETA

Ar valsts SIA "Rīgas cirks" darbiniekiem darba līgumi noslēgti vismaz līdz 15. martam un pēc ēkas slēgšanas neviens līgums pagaidām neesot lauzts, sacīja cirka direktore Lolita Lipinska.

Vienlaikus gan Lipinska skaidro, ka katram darbiniekam ir savas intereses, tādēļ atsevišķi darbinieki pēc savas iniciatīvas pārtraukuši darba attiecības. Kādas varētu būt izmaiņas personālā pašreiz, Lipinska nevarēja norādīt, skaidrojot, ka par šo informāciju atbildīga Personāldaļa.

Cirka vadība joprojām nav saņēmusi atzinumu no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) par ēkas tehnisko stāvokli, tādēļ, lai arī cirks ir slēgts izrādēm, tā ēkā joprojām uzturas vairāki viesmākslinieki. Lipinska skaidro, ka, tā kā atzinums no BVKB nav saņemts, nav pamata aizliegt viesmākslinieku uzturēšanos ēkā.

Pašreiz cirka vadība aktīvi gatavo cirka darbības stratēģiju un programmas turpmāk, pastāstīja Lipinska. Šis redzējums iesniedzams Kultūras ministrijai (KM), lai tā kopā ar cirka vadību varētu vienoties, kā tiks nodrošināta cirka māksla Latvijā turpmāk.

Joprojām nav skaidrības, kāda nākotne sagaida cirku, atzina Lipinska.

Viņa arī pastāstīja, ka iedzīvotāji aktīvi nes atpakaļ uz cirka kasi iegādātās biļetes uz izrādēm. Vairāki mēģinājuši vairākas reizes iemainīt vienas un tās pašas biļetes, šādi izkrāpjot naudu, pastāstīja Lipinska, tomēr cirka darbinieki bijuši vērīgi. Līdzekļi, ko atmaksāt par iegādātajām biļetēm, cirkam ir, apliecināja Lipinska.

Jau ziņots, ka valsts SIA "Rīgas cirks" turpmākai pastāvēšanai gan KM pārstāvjiem, gan cirka vadībai padomā ir vairāki varianti, tomēr tos visus pagaidām publiski neizpauž. Viens no variantiem, kas varētu tikt izskatīts, ir apsildāmās telts iegāde.

KM ir atzinusi, ka cirka māksla Latvijā ir jāsaglabā un speciāla komisija, kurā darbojas gan cirka, gan KM pārstāvji, pašreiz strādā pie iespējamo variantu cirka mākslas turpināšanai izstrādes.

KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša aģentūru LETA iepriekš informēja, ka ministrijas pozīcija ir darīt visu iespējamo, lai saglabātu cirka mākslu Latvijā. Lai atjaunotu cirku, jāīsteno vairāki būvniecības procesa posmi - jāveic padziļināta cirka ēkas izpēte, pamatojoties uz izpētes rezultātiem, jāveic projektēšanas un pēc tam, ja būs nepieciešams, arī atjaunošanas un pārbūves darbi, skaidro KM pārstāve.

Pašlaik Rīgas cirka ēkā nepieciešams veikt steidzamākos darbus, kas skar fasādes sienas nostiprināšanu. Ēkas pilnu izpēti būtu iespējams veikt, cerams, gada laikā, norāda KM. Līdz ar to par turpmāko Rīgas cirka mākslinieciskās darbības stratēģiju varēšot spriest tikai pēc gada.

Kā ziņots, Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties, pagājušajā nedēļā žurnālistiem paziņoja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK). Lēmums pieņemts pēc BVKB pēdējās ēkas apsekošanas reizes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!