Igaunijā mazajos veikalos, kas atrodas netālu no Latvijas robežas pēdējā gada laikā alkohola pārdošanas apmērs sarucis divas līdz trīs reizes, tādēļ šo veikalu pastāvēšana ir apdraudēta, piektdien vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR, atsaucoties uz laikrakstu "Eesti Paevaleht".

Veikalos alkohola tirdzniecības veido līdz pat 70% no kopējās peļņas, tādēļ mazo veikalu īpašniekiem Latvijas robežas tuvumā ir jāpaaugstina cenas citiem produktiem vai jāapsver veikala slēgšana.

Uz būtisku alkohola tirdzniecības apmēra kritumu - par 60% - norāda lielā tirdzniecības tīkla "Selver" vales locekle Kristi Lompa.

Viņa aicināja valdību ne tikai atteikties no plāniem paaugstināt akcīzes nodokļa likmi alkoholam, bet arī atcelt nesen pieņemtos lēmumus šajā jautājumā, jo, samazinoties pārdošanas apmēram faktiski visos veikalos visā valstī, valsts budžetā neieplūst līdzekļi, bet veikali kļūst par situācijas ķīlniekiem vai arī ir spiesti pieņemt sabiedrībai nelabvēlīgus lēmumus.

Arī Igaunijas Alkohola ražotāju un alkohola importētāju asociācija iepriekš paziņoja, ka līdz maija beigām 10% no Igaunijas stipro alkoholisko dzērienu tirgus ir pārgājis uz Latviju, un aplēses liecina, ka šā gada beigās 20% Igaunijas patērētāju stipros alkoholiskos dzērienus iegādāsies Latvijas robežas pusē esošajos veikalos.

Igaunijas valsts šogad akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos zaudēs 15-20 miljonus eiro, jo alkohols pārdošanas brīdī no Igaunijas tiek izvests uz Latviju, kur nodokļi ir zemāki, un pēc tam pircējs to nogādā atpakaļ Igaunijā, norādīja asociācijā.

Saistībā ar akcīzes nodokļa kāpumu, kuru plānots turpināt, pērn Igaunijā mazumtirdzniecības cenas pieauga visiem alkoholisko dzērienu veidiem, bet viskrasāko kāpumu piedzīvoja stipro alkoholisko dzērienu cenas.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!