Foto: Shutterstock

Latvijas zvejniekus nākamgad gaida ievērojams - 21% - brētliņu nozvejas kvotu samazinājums šīs sugas zvejai būtiskajā Rīgas jūras līcī, šodien notikušajā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē deputātus informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

Kā norādīja ZM, nākamnedēļ plānotajā Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks lemt par regulu saistībā saistībā ar četru Latvijas zvejniekiem būtiskāko sugu - reņģes, brētliņas, mencas un laša - nozveju.

Kā liecina ZM prognoze, sēdē tiks lemts par 21% samazināt reņģu nozvejas kvotu Rīgas jūras līcī, kas ir būtiskākā šīs sugas nozvejas vieta. Attiecīgi tās būs provizoriski 14 762 tonnas 2017. gadā salīdzinājumā ar 18 791 tonnu 2016. gadā un 20 872 tonnām 2015. gadā.

Kā sanāksmē Luksemburgā norādīs ZM pārstāvji, Latvija nevar piekrist minētajam 21% samazinājumam, jo ilgstošā periodā krājums tiek vērtēts kā stabils un nav saprotama nepieciešamība veikt tik lielu samazinājumu. Rīgas jūras līča reņģe ir galvenā mērķsuga piekrastes zvejā, un tās zvejas iespējas īpaši ietekmē jutīgo zvejas segmentu. Jūras līča reņģes zveja pamatā tiek veikta ar traļiem un piekrastes zvejnieku murdiem, un reņģe veido līdz pat 90-100% no kopējās nozvejas, līdz ar to 21% samazinājums novedīs pie kritiskām sociālām sekām.

ZM arī informēja, ka šā gada 2.septembrī Baltijas jūras zvejā bija iesaistīti 670 kuģi un zvejas laivas, no tām 611 zvejo tieši piekrastē.

ZM deputātus informēja, ka Eiropas Komisijas (EK) regula paredz par 8% palielināt reņģu kvotu Baltijas jūrā, kas būtu 5299 tonnas salīdzinājumā ar 4921 tonnu 2016. gadā un 4532 tonnām 2015. gadā. ZM norāda, ka šis palielinājums vērtējams pozitīvi, lai gan apjomu ziņā nozveja ir jūtami mazāka nekā jūras līča piekrastē.

Plānots arī, ka nākamgad par 88% samazinās mencu nozvejas kvotu Baltijas jūras rietumu daļā un par 39% - austrumu daļā, attiecīgi paredzot 57 tonnas un 2129 tonnas, taču šim samazinājumam Latvija principā neiebilst, lēmumu pamatojot ar nepieciešamību atjaunot šīs sugas krājumus.

Saskaņā ar regulas projektu plānots, ka 2017. gadā brētliņas nozveja Baltijas jūrā tiks palielināta par 40%, sasniedzot 39 062 tonnas salīdzinājumā ar 27 990 tonnām šogad, bet laša kvota tiks palielināta par 11%, sasniedzot rādītāju 13 931 zivs salīdzinājumā ar 12 644 zivīm šogad.

Arī pērn EK rosināja nozīmīgu samazinājumu vairākām zivju sugām, taču Latvijai izdevās sekmīgi aizstāvēt pozīciju par samazinājuma ierobežošanu.

ZM norāda, ka Latvija ik gadu gandrīz pilnībā apgūst tai iedalītās brētliņu un reņģu nozvejas kvotas. Mencu populācijas izmaiņu ietekmē šo zivju nozvejas kvotas pēdējos gados tiek izmantotas zemākā līmenī. Lašu nozvejas kvota tiek apgūta ļoti nelielos apjomos, taču atlikušo daļu izmanto starpvalstu kvotu apmaiņai, lai iegūtu papildu brētliņu zvejas iespējas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!