Zemgales rajona tiesa Tukumā 17. aprīlī atklātā tiesas sēdē izskatījusi civillietu "Eko ostas" prasībā pret "Skonto būvi" par līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu daļā par pamatparāda un līgumsoda piedziņu, nospriežot noraidīt atkritumu apsaimniekotāja prasību.
Jau vēstīts, ka "Eko osta" vērsusies tiesā, jo "Skonto būve", kas ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmējiem ar desmitos miljonu eiro mērāmu gada apgrozījumu, ilgstoši neesot spējis segt savas saistības par darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkumā "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi". Kā apgalvo "Eko ostas" pārstāvji, visi 2014. gada 7. oktobrī noslēgtajā līgumā starp "Eko ostu" kā apakšuzņēmēju un "Skonto būvi" kā ģenerāluzņēmēju paredzētie darbi paveikti noteiktajā apjomā un termiņā jau 2015. gadā.
Līdz ar prasību piedzīt apmaksu par paveiktajiem darbiem un līgumsodu, "Eko osta" vērsusies tiesā ar prasību atzīt par spēkā neesošu līguma punktu, kas paredz kārtību, kādā notiek apmaksa par paveiktajiem darbiem. "Eko osta" arī bija vērsusies Zemgales rajona tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret "Skonto būve", tomēr tiesa to noraidīja.
Savukārt "Skonto būves" pārstāvji iepriekš paziņojuši, ka uzņēmums vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs pret "Eko ostu", vainojot to nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanā pret būvfirmu. Atbilstoši Krimināllikuma 214. pantam "Skonto būve" aicinās ierosināt kriminālprocesu pret "Eko ostu" par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Būvfirmā arī pauda viedokli, ka "Eko osta" pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem.
"Skonto būve" norāda, ka "Eko osta" savulaik bija uzņēmusies veikt daļu no darbiem VVD rīkotā iepirkuma darbiem un tādēļ vienojies ar ģenerāluzņēmēju "Skonto būve". Tradicionāli līgumā samaksa par padarīto darbu tika pielīgta pēc tam, kad VVD kā pasūtītājs veic norēķinu ar ģenerāluzņēmēju. Kā zināms, VVD ir atteicies veikt samaksu par šajā projektā padarīto darbu, un tādēļ ģenerāluzņēmējs nav veicis pilnu norēķinu arī ar apakšuzņēmēju "Eko osta". Līdz ar to "Skonto būve" vērsusies tiesā ar prasību pret VVD par nolīgtās atlīdzības piedziņu.
"Lai gan ģenerāluzņēmējs un secīgi arī apakšuzņēmējs "Eko osta" nav saņēmuši nolīgto samaksu, "Eko osta" ir atradis par iespējamu turpināt sadarbību ar VVD, stājoties jaunās līgumattiecībās. Tā vietā, lai arī "Eko osta" pieliktu pūles atlīdzības saņemšanā no pasūtītāja VVD par veikto darbu, "Eko osta" absurdu juridisko konstrukciju veidā vēršas pret "Skonto būvi". Vispirms tā iesniedza absolūti nepamatotu maksātnespējas pieteikumu. Loģiski, ka attiecīgais pieteikums tika noraidīts un ierosināts kriminālprocess par apzināti nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Acīmredzot, lai radītu šķietamību par strīda esamību starp uzņēmumiem un tādēļ censtos izvairīties no atbildības krimināllietā, "Eko osta" cēla nu jau Zemgales rajona tiesā izskatīto un noraidīto prasību," norāda "Skonto būve".
"Tiesas lēmums ir loģisks iznākums "Eko osta" prasībā, jo "Eko osta" prasībai nebija nekāda juridiska pamatojuma. Šajā gadījumā apakšuzņēmējs tā vietā, lai kopīgi ar ģenerāluzņēmēju meklētu risinājumu attiecībās ar pasūtītāju, ļaunprātīgi izmantoja situāciju – vērsās tiesā pret "Skonto būve", kā arī papildus tam rosināja uzņēmuma maksātnespēju, tādējādi apdraudot uzņēmuma reputāciju," uzsver "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons, norādot, ka tā nav godprātīga un atbildīga biznesa prakse un par šādām aktivitātēm ir jāatbild Krimināllikumā noteiktajā apmērā.
Jau iepriekš ziņots, ka Valsts Policijas Rīgas reģiona pārvalde pagājušā gada novembrī uzsāka kriminālprocesu pret "Eko osta" pēc Krimināllikuma panta par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu pret uzņēmumu "Skonto būve". VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocess ir sākts par faktu, nevis konkrētām personām. Lietā aizdomās turēto patlaban nav un notiek pirmstiesas izmeklēšana.
Kompānija "Skonto būve" ir reģistrēta 1995. gada martā, un tās pamatkapitāls ir 4 270 393 eiro. Kompānijas kapitālā 95% pieder SIA "Skonto Construction" (iepriekš "Grif 1"), kura pastarpināti pieder Guntim Rāvim, bet 5% – SIA "M investīciju fonds", liecina "Firmas.lv" informācija. "Skonto būves" apgrozījums 2017. gadā bija 25,413 miljoni eiro, bet peļņa bija 209 954 eiro.
Savukārt "Eko osta", pēc "Firmas.lv" datiem, reģistrēta 1999. gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 2 161 737 eiro. Kompānijas lielākais dalībnieks ir Andrejs Laškovs (95%). 2017. gadā "Eko osta" strādāja ar apgrozījumu 3,483 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa bija 204 665 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
