Operatīvais dienests cīņai ar birokrātiju ārzemēs

Biežākie SOLVIT bezmaksas pakalpojumu izmantotāji ir privātpersonas, kuras galvenokārt risina ar pabalstiem un pensijām vai arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un dzīvošanas atļaujām saistītas problēmas. Mazāk, tomēr, visticamāk, zināšanu, ne problēmu trūkuma dēļ, pie SOLVIT vēršas uzņēmēji, stāsta alternatīvā strīdu risināšanas mehānisma pārstāve Latvijā Karīna Kozireva.

Saskaroties ar birokrātisku šķērsli vai noraidošu lēmumu citu Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (visu 28 ES dalībvalstu, kā arī Norvēģijas, Lihtenšteinas un Šveices) iestādēs, tām nepareizi piemērojot ES iekšējo tirgu regulējošos tiesību aktus, vairums uzņēmēju meklē juristu, kuram uztic strīda atrisināšanu, vēršas tiesā paši vai atmet ar roku darbībai konkrētajā valstī. Visi šie varianti prasa līdzekļus.

Vairumā gadījumu no dārgajām procedūrām var izvairīties, vēršoties Eiropas Biznesa atbalsta tīklā (EEN), kura speciālisti palīdzēs paši vai vajadzības gadījumā problēmas risināšanu nodos Ekonomikas ministrijas paspārnē esošā Latvijas SOLVIT koordinācijas centra ziņā. "Mums ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu ir izveidota cieša sadarbība, un arī citās valstīs SOLVIT ar to sadarbojas. Esam vienojušies – ja pie viņiem vēršas uzņēmēji, kuri uzskata, ka pārkāptas ES tiesību normas, un Eiropas līmenī izjūt diskrimināciju, tad šo problēmu risināšana tiek nodota mums," skaidro Kozireva.

Līdz šim Latvijā SOLVIT visvairāk vērsušies transporta nozares uzņēmēji, kuri saskārušies ar problēmām, pārvadājot preces ārpus Latvijas. Turklāt cietais rieksts Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk izrādījusies Vācijas federatīvās iekārtas nereti lēnās un sarežģītās administratīvās sistēmas atkošana, stāsta strīdu risināšanas tīkla pārstāve Latvijā, bet mūsu tautiešiem problēmas bieži rodas arī Ziemeļvalstu, īpaši Zviedrijas, iestāžu izpratnes par normu piemērošanu cittautiešiem dēļ. Tomēr negaidītas grūtības var rasties jebkurā valstī, un netrūkst arī citu valstu pilsoņu un uzņēmumu, kuri SOLVIT lūdz risināt problēmas, kas viņiem radušās pie mums.

Reiz tīkls iesaistījās situācijā, kad Horvātijas pasta nodaļa atteicās izsniegt Latvijas pilsonim prāmju transporta atlaižu karti, jo viņam nebija pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Pēc tam, kad SOLVIT norādīja, ka šāda rīcība ir pretrunā ar Līgumu par ES darbību un diskriminē personu pilsonības dēļ, atlaižu kartes pārdošanas ierobežojums tika atcelts. Savukārt vēl šovasar Latvijas SOLVIT centram sadarbībā ar spāņu kolēģiem izdevās atrisināt lietu, kurā pāris – Latvijas pilsone un Spānijas pilsonis – pameta darbu Latvijā, reģistrējās kā bezdarbnieki un aizbrauca meklēt darbu Spānijā. Sistēma paredz, ka bezdarbnieka pabalstam viņiem ir jāseko, taču Spānijas iestāžu dēļ, kuras nepārsūtīja uz Latviju nepieciešamos dokumentus, pabalsta izmaksa aizkavējās. Pēc SOLVIT tīkla iesaistes dokumenti tika tūlītēji izsūtīti un pāris jau drīz saņēma pabalstu, nesenu piemēru stāsta Kozireva.

SOLVIT gan vairs nespēj līdzēt, ja uzņēmējs konkrēto strīdus situāciju jau mēģina risināt ar tiesas palīdzību. "Nevaram risināt problēmu vienlaikus ar tiesu. Tomēr ir bijis gadījums, kad SOLVIT tīkls nespēja panākt atbildīgās ārvalstu iestādes atbilstošu rīcību un uzņēmējs vērsās tiesā," norāda Latvijas puses pārstāve, precizējot, ka statistiski gan lielāko daļu problēmu izdodas atrisināt, uzņēmējiem izvairoties no liekiem tēriņiem par juristu darbu. Tāpat SOLVIT nerisina strīdus jautājumus starp dažādiem uzņēmējiem un nepalīdz kārtot zaudējumu atlīdzības saņemšanu.

Tomēr pārbaudīt, vai problēmsituācija, kurā iekļuvis uzņēmējs, ir SOLVIT kompetencē, var pavisam vienkārši un ātri. Konkrētais gadījums jāizklāsta tiešsaistē publicētā formā, un nedēļas laikā Latvijas SOLVIT atbildēs, vai tīkla kompetencē ir risināt šo strīdus situāciju, bet pēc tam centrālais birojs norādīs, vai to risinās. Pozitīvas atbildes gadījumā uzņēmējs regulāri saņems informāciju par problēmas risināšanas gaitu. Lai gan SOLVIT apņemas lietas atrisināt 10 nedēļu laikā, faktiski vairums strīdu prasa daudz īsāku laiku.