Meža nozares izaugsmi Latvijā bremzē vairāki ārējie faktori, kas rada izaicinājumus un sarežģītu situāciju kokrūpnieku noieta tirgos, atzīst AS "Latvijas valsts meži" pārstāvji.
Uzņēmumā pauda, ka 2019. gada un turpmāko gadu izaicinājumi būs cikliskā lejupslīde globālajā ekonomikā, kā arī laika apstākļu, kukaiņu invāzijas un breksita ietekmē izjauktais kokmateriālu pieprasījuma un piedāvājuma balanss.
Pēc kompānijā skaidrotā, piemēram, pārprodukciju skujkoku zāģmateriālu tirgū ir izraisījis mizgraužu masveida uzbrukums egļu mežiem Vācijā un Čehijā, kur šo problēmu izjūt tik asi, ka satraukums par breksitu palicis otrajā plānā.
"Tagad, glābjot vēl to, kas glābjams, šos mežus intensīvi izstrādā, kas noved pie zāģbaļķu tirgus pārsātinājuma tajā reģionā. Tādējādi Vācijas zāģētavām pieejams liels apmērs lēta izejmateriāla. Arī Zviedrijas dienvidos būtiskas platības ir skārusi mizgraužu invāzija. Tā kā pārējie Eiropas reģioni nesāka ražot mazāk, pieprasījuma un piedāvājuma balanss ir izjucis," skaidroja uzņēmumā.
Pēc "Latvijas valsts mežu" pārstāvju minētā, vēl viens koksnes izstrādājumu cenu lejupslīdes faktors ir Apvienotās Karalistes plānotā izstāšanās no Eiropas Savienības, jo briti sākotnēji veidoja koksnes uzkrājumus, bet vēlāk samazināja iepirkuma apmērus.
Jau ziņots, ka "Latvijas valsts mežu" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 291,45 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 28,7% un bija 108,901 miljons eiro.
"Latvijas valsts mežu" vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
