Nepieciešamība pašizolēties Latvijas iedzīvotājus ir rosinājusi pārdomāt iespēju īsāku vai garāku laiku dzīvot ārpus pilsētas burzmas. SIA "Baltic States" dibinātāja Kristine Dakule teic, ka šobrīd darbs ir produktīvāks, jo tie cilvēki, kas skatās īpašumus, ir nopietni noskaņoti tos iegādāties un ātrāk pieņem lēmumu par labu šim solim. Ņemot ārkārtas stāvokli, viņi labprāt piekrīt slēgt rokasnaudas līgumus. Vislielākā interese ir par dzīvojamo fondu (dzīvokļi, mājas) un apbūves zemes gabaliem. Līdz šim no darījuma un no jau apstiprināta kredīta bankā ir atteicies tikai viens klients. "Kaut ko paredzēt, protams, ir ļoti grūti, taču tā kā esmu strādājusi arī iepriekšējā krīzē 2008. gadā, taktika šādās situācijas ir labi zināma. Īpašumus pārdevām arī toreiz, tikai par citām summām. Ja ir piedāvājums un pieprasījums, nekustamā īpašuma tirgus neapstāsies," uzskata Dakule. Iespējama ir īpašumu cenas samazināšanās, taču cik lielā mērā, gan ir pāragri spriest.
Šādās situācijā vienmēr ir ieguvēji. Tie būs nekustamā īpašuma investori, pircēji, kas pašā zemākajā punktā slēgs sev izdevīgus darījumus, viņa atgādina.
Arī SIA "A&G projekts" vadītājs Andrejs Džeriņ ir pārliecināts, ka nekustamā īpašuma tirgus nekur nepazudīs - cilvēki dzimst, maina dzīves vietu, īpašumus pārdod un arī pērk. Jautājums gan ir par to, cik liels šis tirgus būs un cik tas būs aktīvs. "Šobrīd darbs ir, jo ir bijušas iestrādes. Īpašumu pārdevēji noteikti būs arī turpmāk, cits jautājums ir par pircējiem. Šobrīd īres tirgus ir diezgan aktīvs, ir cilvēki, kuri vēlas no galvaspilsētas burzmas pārcelties uz mazāk apdzīvotām vietām, kādu laiku strādāt attālināti. Pārvietošanās būs," pauž Džeriņš.
Iepriekš Liepāju un Kurzemes jūrmalu vasarās bija iecienījuši kaimiņvalsts Lietuvas atpūtnieki, par viņu klātbūtni tagad gan ir grūti spriest. Interesanti, ka šobrīd ir viesnīcas, viesu mājas, kuras ir tukšas vai aizveras, jo tās vairāk orientējās uz ārvalstniekiem, bet ir tūristu mītnes laukos, kur sezona sākusies agrāk, kuras aktīvi izmanto vietējie Latvijas iedzīvotāji. Tādējādi tūrisma nozares objektiem šogad var klāties atšķirīgi.
Runājot par komercplatībām, Džeriņš norāda, ka lielajos veikalos redzam pircējus, sliktāk klājas mazajiem nepārtikas veikaliem, piemēram, Liepājas centrā, kur dienā ir vien pāris klienti. "Redzēsim, cik šī pandēmija mainīs cilvēku ieradumus, iespējams, viņi savos tēriņos būs piesardzīgāki. Nekustamā īpašuma tirgus attīstībā ļoti nozīmīgs faktors būs arī turpmākai banku politikai," viņš uzsver.
Pēc visiem šiem notikumiem īpašumi laukos varētu raisīt lielāku interesi, prognozē SIA "LVKV" vadītājs Jānis Biernis, jo ir atšķirība, sēdēt izolācijā deviņu stāvu "tornī" Pļavniekos vai Imantā vai savas mājas pagalmā svaigā gaisā. Viņš akcentē, ka jau šobrīd ir pieprasījums pēc īres īpašumiem ārpus Rīgas. Daudzi, kam ir īpašumi kaut kur citur, ir devušies šos laikus pārlaist turp. Netipiski šim gadalaikam cilvēku pieplūdums ir vērojams, piemēram, Jūrmalā. Ārpus Rīgas ir mazāka burzma un kontaktu. "Jāmaina perspektīva, kā raugāmies uz lietām. Turīgi ļaudis arī tagad diez vai var "aizšaut" uz savu māju Madeirā vai Spānijā, savukārt uz Latvijas laukiem gan. Tāpēc tad, kad šis viss būs beidzies, ļaudis aizdomāsies arī par savu dzīves vietu, īpašumiem. Un nebūs jau tā, ka pēc šī vīrusa citas kataklizmas vairs nebūs," vērtē Biernis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
